Veselības aprūpes nozares darbinieki turpina
uzstāt uz nepieciešamību algu palielināšanai piešķirt visu iepriekš
solīto finansējumu un ceturtdien gaidāmo protestu neatcels, pēc tikšanās
ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) paziņoja mediķu pārstāvji.
“Šobrīd nav jautājumi par kompromisiem, mēs esam stingri runājuši par
šiem 20%, un pie tā mēs pieturēsimies,” pavēstīja Latvijas Jauno ārstu
asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis.
Tikšanās laikā abas puses pauda savu nostāju, atzīmēja Rācenis,
piebilstot, ka pagaidām nav panākta nekāda vienošanās. Viņš apgalvoja,
ka mediķu organizācijas jau pirms tikšanās esot zinājušas, ka tiks
piedāvāts papildu finansējums, tāpēc šim priekšlikumam sagatavojās
iepriekš.
Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece uzsvēra, ka
visām organizācijām ir jābūt vienotām un ka, viņasprāt, jēga
konfrontācijai nav.
Aizsilniece uzsvēra, ka situācija Latvijā ir kritiska – pietrūkst
māsu, liela daļa ģimenes ārstu ir pensijas vecumā un trūkst bērnu
psihologu, piebilstot, ka, piemēram, Vidzemē 30% ģimenes ārstu ir
pensijas vecumā. Viņa akcentēja, ka akcijas turpināsies kā plānots.
Papildu komentārus mediķus pārstāvošās organizācijas atteicās sniegt.
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) pēc tikšanās ar mediķu
organizācijām žurnālistiem atzina, ka mediķu vēlme neatcelt plānoto
protestu ir saprotama, jo tā rīkošanā ir ieguldīts liels darbs, kā arī
ir mobilizēti cilvēki.
Vienlaikus ministre protestu nevērtēja kā kaut ko negatīvu, jo mediķi
plāno paust viedokli ne tikai par atalgojumu, bet arī veselības aprūpes
finansējumu kopumā. “Es protestā nesaskatu neko sliktu. Tas nenozīmē,
ka saruna pēc protesta nebūs iespējama,” uzsvēra Viņķele.
Šodien vēl paredzēta Latvijas Jauno ārstu asociācijas un Latvijas
Māsu asociācijas pārstāvju tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu,
lai pārrunātu aktuālos jautājumus par veselības aprūpi Latvijā, tajā
skaitā arī medicīnas darbinieku atalgojumam atvēlēto finansējumu
nākamajā gadā.
Kā ziņots, protestējot pret plānoto veselības aprūpes finansējuma
apmēru tuvākajiem gadiem, mediķi ceturtdien rīkos protesta akciju “Viena
diena bez ārsta”, aicinot visus ārstus, izņemot neatliekamās palīdzības
mediķus, vienu dienu paņemt bezalgas atvaļinājumu. Šajā dienā pie
Saeimas norisināsies arī protesta akcija.
Tikmēr valdības pārstāvji otrdien pēc tikšanās ar medicīnas
darbinieku organizācijām žurnālistiem atklāja, ka valdība mediķu algu
palielināšanai nākamgad varētu rast vēl papildu aptuveni 18 miljonus
eiro, tai skaitā atliekot plānoto vēstniecības atvēršanu Austrālijā, kas
nozīmē, ka kopumā šim mērķim tiktu novirzīti ap 60 miljoni eiro.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) stāstīja, ka koalīcijas
partneri vakar vienojās, ka 2020.gada budžetā varētu rast papildu
līdzekļus, lai mediķu algām nodrošinātu līdz 60 miljoniem eiro. Premjers
piebilda, ka finansējuma palielinājums nenotiks uz nodokļu izmaiņu
rēķina, bet gan, pārdalot finansējumu no citu ministriju budžeta
programmām.
Arī veselības ministre Ilze Viņķele (AP) piebilda, ka koalīcija ir
vienojusies mediķu atalgojumam nākamgad novirzīt papildu 60 miljonus
eiro, kas ļautu minimālā atalgojuma slieksni vidēji palielināt par 10%.
2020.gadā mediķu atalgojuma pieaugumam sākotnēji tika solīti 120 miljoni eiro, kas ļautu palielināt algas par 20%.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) skaidroja, ka Finanšu ministrija
sadarbojās ar citām ministrijām, izvērtējot to budžeta programmas, lai
mediķu atalgojuma palielināšanai rastu vēl papildu finansējumu līdz 18
miljoniem eiro. Pēc ministra teiktā, pagaidām iezīmēti desmit miljoni
eiro, bet līdz budžeta skatīšanai valdībā vai Saeimā tiks lemts vēl par
astoņiem miljoniem eiro.
Plānots, ka papildus finansējums mediķu algām tiks rasts arī no
Ārlietu ministrijas budžeta programmas, kas paredzēja vēstniecības
atvēršanu Austrālijā. Līdz ar to vēstniecības atvēršana tiks atlika uz
nenoteiktu laiku.
Tāpat valsts kapitālsabiedrības tiks lūgtas pārskatīt to dividenžu
apmēru, ņemot vērā ekonomisko situāciju. Kā vienu no avotiem Reirs
minēja arī Latvijas Banku.
