Vairākas medicīnas darbinieku profesionālās
organizācijas kopumā visai atbalstoši vērtē valdības ieceri noteikt
vakcināciju pret Covid-19 kā priekšnoteikumu darbam ar pacientiem, kamēr
mediķu arodbiedrība to atbalstīšot vien tad, ja valdība apņemsies
“kompensēt potenciālās blaknes”.
Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs
aģentūrai LETA pauda atbalstu šādai pieejai. Vienlaikus mediķis
stāstīja, ka atsevišķi ārsti šobrīd apgalvo, ka tādā gadījumā aizietu no
darba. “Šiem cilvēkiem ir grūti atrast pamatotus argumentus. Man gan
šķiet, ka daudziem tas ir vairāk tāds emocionāls protesta gājiens,”
teica Šilovs, pieļaujot, ka daļa no viņiem iespējams laika gaitā mainīs
savu redzējumu vai arī tik un tā vakcinēsies, saglabājot savu negatīvo
nostāju.
Mediķis pieļauj, ka potenciāli darbu pametīs maza daļa mediķu, kuru
vidū būs arī tādi, kuri vēlēsies palikt veselības aprūpes nozarē, taču
centīsies atrast kādu vietu, kur nebūtu kontakts ar pacientiem.
Vienlaikus asociācijas vadītājs neizslēdza, ka daļa turpinās savu cīņu
tiesā. Taču Šilovs pauda cerību, ka lielākā daļa šo kolēģu tomēr
vakcinēsies un turpinās darbu.
Asociācijas vadītājs neslēpa pārsteigumu par faktu, ka mediķu vidū ir
cilvēki, kas ir noskaņoti pret vakcināciju un paši to nedara sava
skeptiskuma dēļ. “Man ir kauns dzirdēt kolēģus, kas strādā veselības
aprūpes nozarē un cenšas propagandēt faktus, kas nav zinātnē balstīti,”
pauda Šilovs.
Arī Latvijas Māsu asociācijas valdes locekle Agita Melbārde-Kelmere,
atsaucoties uz juristu un zinātnieku izteiktajiem argumentiem, uzskata,
ka šāda pieeja būtu gan juridiski, gan ētiski pamatojama, jo, cilvēkiem
vakcinējoties, tie, kuri to nevar darīt, kļūst vairāk pasargāti no riska
saslimt.
“Nekāda zinātniskā skepse nevar būt attaisnojums. Protams, mums ir
tiesības uz pašnoteikšanos, bet mums arī ir tiesības uz veselību un
dzīvību. Balansējot šīs intereses, es domāju, ka obligāta vakcinācija
būtu atbalstāma,” skaidroja Melbārde-Kelmere, aicinot ņemt vērā, ka
sabiedrības veselības apdraudējums šobrīd ir reāls un nopietns, savukārt
pārliecība, ka vakcīna ir efektīva un droša, ir zinātniski pamatota.
Medicīnas darbiniece atzīmēja, ka veselības aprūpes darbiniekiem jau
šobrīd Latvijā ir noteikta obligāta vakcinācija pret difteriju un B
hepatītu, turklāt citās valstīs šis obligāto vakcīnu saraksts ir pat
garāks. Šāda pieeja, pēc asociācijas valdes locekles paustā, ir
pamatojama, jo tas ir apliecinājums tam, ka darba devējs rūpējas par
saviem darbiniekiem un pacientiem.
Vaicāta, vai asociācijā nav dzirdēts par kādiem medicīnas
darbiniekiem, kuri ir apņēmušies pamest darbu, ja šāda kārtība tiktu
ieviesta, Melbārde-Kelmere sacīja, ka pašlaik šādu ziņu nav. Taču no
savas praktiskās pieredzes mediķe ir dzirdējusi par šādiem gadījumiem.
“Pastāv kolektīvi, kur 99% ir jau vakcinēti, bet viens darbinieks tomēr
nav vakcinēts. Aprunājoties ar viņiem, saprotu, ka skepse nav pamatota,
turklāt bieži šie cilvēki nogaida, bet es gan nezinu, ko tieši viņi
gaida,” stāstīja Melbārde-Kelmere, uzsverot, ka būtu jādomā, kā viņus
motivēt.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības
priekšsēdētājs Valdis Keris savukārt paziņoja, ka arodbiedrība šādu
ieceri atbalstīs vien tad, ja mediķiem tiks “piešķirtas pilnīgas
garantijas kā karavīriem, kurus sūta misijās, ka, ja gadījumā pēc
vakcinācijas būs veselības problēmas, komplikācijas vai nāve, valsts
nekavējoties segs visas nepieciešamās ārstēšanas, izmeklēšanas,
rehabilitācijas vai kopšanas izmaksas vai kompensēs tuviniekiem
zaudējumu”.
Arī Šilovs šajā aspektā neizslēdz, ka tādējādi, ja blaknes, lai gan
tās ir retas, tiktu kompensētas no valsts puses ne tikai caur slimības
lapām, tas varētu daudzus motivēt vakcinēties. Tiesa, mediķa ieskatā,
būtu jāizveido skaidrus kritērijus, kā nošķirt blaknes no nevēlamiem
notikumiem, kas nav saistīti ar vakcināciju.
Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs,
lūgts komentēt šo ieceri, pauda visai atbalstošu pozīciju, kā galveno
argumentu minot, ka prasība pasargās pacientus no iespējamās infekcijas.
“Bija laiks, kad daudzi pacienti sūdzējās, ka inficējušies būdami
slimnīcā, bet viņi jau var inficēties tikai no pacientiem vai
darbiniekiem,” skaidroja Kalējs. Tāpat viņš atgādināja, ka pērnā gada
nogalē augsta saslimstība mediķu vidū sagādāja problēmas slimnīcām,
kurām nācās iztikt bez darbiniekiem, kuri bija saslimuši vai atradās
karantīnā.
Jau ziņots, ka valdība otrdien konceptuāli vienojās par vakcinācijas
pret Covid-19 noteikšanu kā priekšnoteikumu darbam ārstniecības,
sociālās aprūpes, izglītības un citās iestādēs.
Valdība vienojās, ka Tieslietu ministrija sadarbībā ar Veselības
ministriju, Labklājības ministriju, Ekonomikas ministriju un Finanšu
ministriju līdz 14.jūlijam sagatavos grozījumus Covid-19 infekcijas
izplatības pārvaldības likumā, paredzot virkni nosacījumu.
Valsts darba inspekcijas direktora vietniece Andra Auziņa Latvijas
Radio atzina, ka iecerētā prasība dažās jomās strādājošajiem noteikt
pienākumu obligāti vakcinēties pret Covid-19 ir epidemioloģiski
pamatota, lai arī sagaidāms, ka darbinieki par to nākotnē varētu būt
neapmierināti.
