Protestējot pret plānoto veselības aprūpes finansējuma apmēru
tuvākajiem gadiem, ceturtdienas rītā pie Saeimas pulcējās prāvs pulks
medicīnas darbinieku, kuri gan uzklausīja kolēģu uzrunas, gan izkliedza
dažādus saukļus, atskaņoja sirēnas un skaļi svilpa, novēroja aģentūra
LETA.
Protests gan “taustāmu rezultātu” ceturtdien nav nesis, tāpēc
Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Jauno ārstu asociācija un Veselības un
sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība paziņojušas, ka mediķi plāno
turpināt protestēt un visā Latvijā rīkos akciju “Nolaid karogu, iededz
sveci!”, no 8.novembra līdz 13.novembrim lielākajām slimnīcām, ģimenes
ārstu praksēm un citiem aizdedzot sveces, kā arī pusmastā nolaižot
valsts karogu.
Iepriekš arī ticis norādīts, ka, ja Saeima 14.novembrī nobalsos par
esošo budžetu, nepaaugstinot finansējumu veselības aprūpes nozarei, tad
tiks sākta parakstu vākšana par priekšlaicīgu Saeimas atlaišanu.
Šodienas protesta akcijā sanākušo sākumā bija tik daudz, ka dažiem
politiķiem bija grūti izspraukties cauri pūlim, lai nokļūtu Saeimas ēkā.
Kā novēroja aģentūra LETA, ap plkst.9.30 pie parlamenta ēkas bija
pulcējušies vismaz 2000 cilvēku, tomēr pamazām mediķiem pievienojās otra
ceturtdien notiekošā, pret teritoriālo reformu vērstā protesta
dalībnieki. Saskaņā ar policijas aplēsēm abas akcijas kopumā varētu būt
pulcējušas ap 5000 cilvēku.
Kādā brīdī mediķus centās uzrunāt Saeimas priekšsēdētāja Ināra
Mūrniece (VL-TB/LNNK), bet mediķi šajā laikā sāka skaļi izsaukt dažādus
saukļus un svilpt, tāpēc ne visiem izdevās viņu sadzirdēt. Mūrniece
norādīja, ka saprot, ka līdzekļi veselības aprūpei ir nepietiekami. Viņa
aicināja vienam otru uzklausīt.
Mediķu pārstāvji tika uzaicināti uz sarunu parlamentā ar Mūrnieci,
finanšu ministru Jāni Reiru (JV) un veselības ministri Ilzi Viņķeli
(AP). Pēc tikšanās Mūrniece savā un Saeimas vārdā atvainojās par
parlamenta iepriekš veikto nepārdomāto balsojumu mediķu atalgojuma
pieauguma tempam, kas neatbilst ekonomikas iespējām.
Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka jautājums par finansējuma
pieaugumu medicīnai paliek gan Saeimas, gan valdības prioritāte un ka
tiekot darīts “viss iespējamais”, lai veselības aprūpes jomai pārdalītu
līdzekļus no citām nozarēm.
Uz sanākušo protestētāju plakātiem bija tādi saukļi kā “Vai
politiķiem rūp veselība? Neizskatās”, “Jaunajiem mediķiem būt”, “Valdība
mīliet mediķus, jo nebūsiet mūžīgi veseli”, “Noguruši mediķi var būt
kaitīgi jūsu veselībai” un citi. Protesta akcijas sākumā pie Saeimas
tika pienesti divi zārki – uz viena rakstīts “politika”, bet uz otra
redzami sarkani un melni roku nospiedumi.
Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis
savā uzrunā uzsvēra, ka nepietiekama atalgojuma gadījumā mediķi vēl
vairāk izvēlēsies braukt uz ārzemēm. Viņš klātesošajiem pauda, ka šodien
visi ieradušies uz “veselības aprūpes bērēm”. Viņš norādīja, ka šajā
situācijā ir divas pozīcijas. Viena, nozares darbiniekiem doties prom un
pamest Latviju. Savukārt otrs variants ir palikt Latvijā, strādāt šajā
sistēmā un vienā brīdī izdegt, viņš sacīja.
Rācenis arī aicināja aizdegt sveces par tiem, kas “dodot gaismu, izdeg”.
Sanākušie pa laikam skaļi izkliedza dažādus saukļus, piemēram, “Par
tautas dzīvību”, “Sadzirdēt”, “Vienoti par veselību”, “Ārstiem un māsām
būt”, “Zārks vai čemodāns”, “Atlaist Saeimu”, “Partiju naudu medicīnai”.
Kāds cilvēks skaļi sacīja, ka vēlas redzēt premjeru Krišjāni Kariņu
(JV), pēc kā pūlis sāka saukt “Kariņu, Kariņu”.
Pa laikam tika atskaņotas arī sirēnu skaņas un svilptas svilpes. Tomēr savu kolēģu uzrunas laikā sanākušie bija klusi.
“Es esmu šeit, jo man rūp mana nākotnē, jūsu nākotne un mūsu tauta
nākotne,” sacīja kāds Rīgas Stradiņa universitātes 6.kursa students,
kurš gan savu vārdu nenosauca. Viņš pauda cerību, ka nebūs jābrauc prom
no Latvijas.
Protestētājus uzrunāja arī kāds pacients, kurš uzsvēra, ka bez
ārstiem nav ne tautas, ne valdības. Viņš pateicās ārstiem par viņu
darbu, paužot cerību, ka viņus atbalstīs visa tauta.
Deputāts Aldis Gobzems sanākušajiem paziņoja, ka parlamenta
neatkarīgie deputāti ir iesnieguši priekšlikumu šodienas Saeimas sēdē
balsot, lai līdz 13.novembrim budžetā tiktu “ielikts” mediķiem
paredzētais finansējums.
Pieteiktajam protesta akcijas laikam iztekot, Latvijas Ārstu
biedrības prezidente Ilze Aizsilniece aicināja klātesošos nolaist
plakātus un uzsvēra, ka mediķu protesta akcija ir beigusies.
Sākotnēji ar protestu pie Saeimas dominēja mediķi, kuri savu akciju
sāka agrāk, bet pēc tam viņi pamazām izklīda, ļaujot savu vietu ieņemt
ar reģionālo reformu neapmierinātajiem.
Ar administratīvi teritoriālo reformu neapmierinātie sākotnēji
pulcējās pie Bastejkalna, bet vēlāk devās gājienā uz Saeimu, pie kuras
saplūda kopā ar mediķu piketa dalībniekiem, veidojot vairāku tūkstošu
ļaužu kuplu protestētāju masu.
Protesta akciju uzraudzīja liels skaits policistu, kā arī Saeimas apsardzes darbinieki.
Kā vēstīts, ceturtdien mediķi rīko protesta akciju “Viena diena bez
ārsta”, kuras laikā daļa Latvijas mediķu ir, izņemot neatliekamajā
palīdzībā strādājošos, devušies vienas dienas bezalgas atvaļinājumā.
Vienlaikus šajā dienā tika rīkota protesta akcija pie Saeimas.
Lēmums par protesta akcijas rīkošanu pieņemts, jo Ministru kabineta
11.oktobrī apstiprinātais likuma “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru
2020., 2021. un 2022. gadam” projekts paredz, ka 2022.gadā valsts
veselības aprūpes finansējumam tiks atvēlēti vien 3,3% no prognozētā
iekšzemes kopprodukta, skaidrojušas mediķus pārstāvošās organizācijas.
Salīdzinājumam – atbilstoši Veselības ministrijas (VM) sniegtajai
informācijai, valsts budžeta izdevumi veselības aprūpes nozares
finansējumam 2019.gadā ir 3,9% no IKP. Vidēji Eiropas Savienībā (ES)
valsts veselības aprūpei atvēl 7% no IKP, bet Lietuvā un Igaunijā –
vairāk par 5% no IKP.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība
(LVSADA) paudusi, ka Eiropas Komisijas un Ekonomiskās sadarbības un
attīstības organizācijas (OECD) jaunākie ieteikumi Latvijai paredz
būtisku valsts finansējuma palielināšanu veselības aprūpei, lai uzlabotu
tās pieejamību un kvalitāti, bet valdība to ignorējot.
Turklāt 2020.gadā mediķu atalgojuma pieaugumam sākotnēji tika solīti
120 miljoni eiro, kas ļautu palielināt algas par 20%, bet līdz šim
valdība tam iezīmējusi ap 60 miljonus eiro.
Veselības aprūpes nozares darbinieki turpina uzstāt uz nepieciešamību
algu palielināšanai piešķirt visu iepriekš solīto finansējumu.
