Jaunu
atļauju
izsniegšana putnu atbaidīšanai no sējumiem ar šaušanas metodi
var radīt negatīvas sekas gan migrējošo un ligzdojošo zosu
populācijai, gan var dot iemeslu Eiropas Komisijai sākt pārkāpumu
procedūru pret Latviju par Putnu direktīvas neievērošanu, līdz
ar to Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk – Pārvalde) atļauju
izsniegšanu zosu limitētai ieguvei neplāno palielināt. Turklāt
sējumu
pasargāšanai no migrējošajiem putniem atbaidīšana ar šaušanas
metodi nav vienīgā iespēja.
Pārvaldes
Dabas aizsardzības departamenta vadītāja Gita
Strode
norāda, ka šogad pirmo reizi zemnieku saimniecībām izsniegtas
atļaujas zosu limitētai ieguvei – kopumā to varēs darīt 140
saimniecības, iegūstot 1000 zosis. Šis skaits noteikts,
konsultējoties ar zinātniekiem Latvijas Universitātes (LU)
bioloģijas institūtā un ņemot vērā kaimiņvalstu pieredzi
iepriekšējos gados.
Atļaujas
izsniegtas nolūkā novērst būtiskus zaudējumus augkopībā, bet
tikai tādos gadījumos, ja nav iespējamas citas alternatīvas un
tas nekaitē zosu populāciju labvēlīgai aizsardzībai.
Atbilstoši
LU Bioloģijas
institūta viedoklim, pavasara migrāciju laikā ir pieļaujama tikai
sējas zoss, baltpieres zoss un Kanādas zoss indivīdu ieguve.
Maksimālais iegūstamo zosu skaits Latvijā, skaitot visas sugas
kopā, ir 1000 indivīdi.
Analizējot
iepriekšējo gadu datus, redzams, ka migrējošās zosis lielākos
zaudējumus ir radījušas graudaugu, pupu un zirņu sējumos. Līdz
ar to, piemērojot izņēmumu, zosu ieguve un atbaidīšana ir
pieļaujama tikai lauksaimniecības zemēs, kurās tiek audzēti šie
kultūraugi.
Migrējošo
putnu atbaidīšana no sējumiem ar šaušanu nav atļauta īpaši
aizsargājamajās dabas teritorijās, kas izveidotas putnu
aizsardzībai un kur zosu medībām pielīdzināmas darbības nav
atļautas (Likums par īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām),
kā arī pilsētu teritorijās (Medību likums).
“Līdz
23.martam esam saņēmuši jau 350 lauksaimnieku pieteikumus zosu
atbaidīšanai no sējumiem. Lielākoties katrs prasa atļauju 20
indivīdu ieguvei. Rezultātā jau tagad ir pieprasīta atļauja 7000
indivīdu ieguvei, kas septiņas reizes pārsniedz pieļaujamo
normu,” stāsta G.Strode.
Lai
pieļaujamās
normas ietvaros ļautu darbību efektīvi veikt pēc iespējas vairāk
saimniecībām tās tika dalītas grupās pēc migrējošo putnu
apdraudēto sējumu platībām. Līdz ar to saimniecībām , kuras
saņēmušas Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju, un kurās
migrējošo putnu apdraudētie kultūraugu sējumi ir līdz 100
hektāriem, atļauts iegūt ne vairāk kā 5 zosis, savukārt
saimniecībās, kurām šādu sējumu platības pārsniedz 100
hektārus, atļauts iegūt ne vairāk kā 10 zosis.
Visi
iesniegumi tiek skatīti
saņemšanas kārtībā. Daļai saimniecību atļaujas limitētai
zosu ieguvei tiek atteiktas: pirmkārt, saimniecības atrašanās dēļ
īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, otrkārt, pārsniedzot
valstī noteikto iegūstamo indivīdu apjomu (kopā 1000 putnu).
Izsniegtās
atļaujas nosacījumi paredz, ka zosu atbaidīšana ar limitētu
putnu ieguvi noris saskaņā ar medību regulējošiem normatīvajiem
aktiem. Papildu tam jāievēro īpaši nosacījumi, proti, pirms zosu
letālās atbaidīšanas medniekiem jāreģistrējas, aizpildot
īsu tiešsaistes anketu,
savukārt
pēc zoss nomedīšanas jānosūta īsziņa uz tālruni 27775667, kā
arī jāaizpilda tiešsaistes atskaite par darbības veikšanu.
Tā
kā šis ir pirmais gads, kad izņēmuma kārtā tiek pieļauta
limitēta zosu ieguve pavasarī, Pārvalde aicina zemniekus un
medniekus būt saprotošiem, ievērot atļauju nosacījumus un
kontroles ietvaros sadarboties gan ar Pārvaldes, gan Valsts meža
dienesta inspektoriem.
Skaidrojot
biedrības
“Zemnieku saeima” izplatīto informāciju, ka “atšķirībā no
citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, Latvijā migrējošo
gājputnu medības pavasarī ir aizliegtas”, Pārvalde norāda, ka
informācija ir neprecīza, jo visām Eiropas Savienības
dalībvalstīm ir saistoša Putnu direktīva, kas aizliedz
migrējošo putnu medības pavasarī.
Vienlaikus likumdošanā ir paredzēta kārtība, kādā izņēmuma
gadījumā var tikt izsniegtas speciālas atļaujas atsevišķu putnu
indivīdu ieguvei, lai novērstu kaitējumu lauksaimniecībai.
Pēc
speciālistu domām migrējošo putnu barošanās sējumos manāmi
pieaugusi tāpēc, ka būtiski palielinājušās tauriņziežu sējumu
platības, kas ir tīkama barība zosveidīgajiem putniem, turklāt
paplašinājušās vienlaidu lauku platības, kā arī ir
palielinājušās vairāku zosu sugu populācijas.
Zosis
un gulbji ir migrējošie
putni, kas pulcējas lielos baros un ceļošanas laikā periodiski
apstājas, lai atpūstos, paēstu un pārlaistu nelabvēlīgus laika
apstākļus. Migrēšana uz un no ziemošanas vietām putniem ir ļoti
“dārgs” pasākums – tas prasa ļoti lielu enerģijas patēriņu.
Tāpēc šādas regulāras apstāšanās vietas ir ļoti nozīmīgas,
lai putni spētu sasniegt ceļošanas galamērķi. Cilvēku izmainītā
vidē – lauksaimniecības zemēs, migrējošie putni apmetas, jo
tiem trūkst dabisku barošanās un atpūtas vietu, kā arī
kultivētajās platībās putniem barība ir vieglāk pieejama.
