Rīga, 14.jūn., LETA. Saeimas deputāti šodien trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kas paredz, ka minimālais sods par autortiesību un blakustiesību pārkāpšanu būs viens lats.
Pašreizējā APK redakcija noteic, ka par autortiesību vai blakustiesību pārkāpšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 200 līdz 500 latiem, bet juridiskajām personām – no 500 līdz 5000 latu, konfiscējot autortiesību un blakustiesību pārkāpuma objektus un to nesējus.
Savukārt parlaments šodien apstiprināja šādu redakciju: “Par autortiesību vai blakustiesību pārkāpšanu – uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz 500 latiem, bet juridiskajām personām – līdz 5000 latiem, konfiscējot autortiesību un blakustiesību pārkāpuma objektus un to nesējus.”
Saeimas deputāts Andrejs Judins (V) aģentūrai LETA norādīja, ka, ja minimālais sods nav precīzi noteikts, tad minimālais sods saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto vispārīgo regulējumu, ir viens lats.
Pieņemtie grozījumi arī maina kārtību, kādā veidā var sodīt fiziskas un juridiskas personas, kā arī amatpersonas par regulējamo sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu bez licences un licences nosacījumu vai vispārējās atļaujas noteikumu pārkāpšanu.
Kā ziņots, sabiedrībā rezonansi izraisīja fakts, ka telpaugu apmaiņas punkta “Mājas svētība” pārstāvjiem tika uzlikts 500 latu administratīvais naudas sods par autortiesību un blakustiesību pārkāpšanu saistībā ar radio pārraižu klausīšanos.
Advokātu biroja “BDO Zelmenis&Liberte” juristi ir apņēmušies pārsūdzēt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu, kas paredz šāda soda piemērošanu, aģentūru LETA informēja advokātu biroja sabiedrisko attiecību konsultants Kaspars Līcītis.
Advokāts Valdis Bergs atzīst autoru un izpildītāju tiesības saņemt atlīdzību par savu darbu publisku izmantošanu, taču konkrētais tiesas spriedums, viņaprāt, ir nepamatots un nesamērīgs nodarītajam kaitējumam.
“Ja nepanāksim sprieduma atcelšanu Latvijas tiesu sistēmā, esam gatavi vērsties arī Eiropas Savienības (ES) Tiesā, lai pārliecinātos par ES tiesību aktu adekvātu piemērošanu Latvijā,” sacīja Bergs, atzīmējot, ka advokātu birojam jau iepriekš ES Tiesā ir izdevies panākt klientam labvēlīgu lēmumu.
Kā ziņots, Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra un Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) uzskata – lai atskaņotu mūziku gan darbavietā, gan citās publiskās vietās, uzņēmumiem nepieciešams saņemt mūzikas publiskā izpildījuma licenci. Prasība par publiskā mūzikas atskaņojuma licenci balstīta Autortiesību likuma publiskā izpildījuma definīcijā, kas nosaka, ka ikvienam mūzikas atskaņojumam ārpus ierastā ģimenes loka ir jābūt izņemtai licencei.
LETA jau vēstīja, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija 13.jūnijā vienbalsīgi pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus Autortiesību likumā, kuri paredz, ka radio programmu atskaņošana nav uzskatāma par publisku izpildījumu.
Ņemot vērā domstarpības jautājumā par publiskā izpildījuma piemērošanu un sodiem par radio atskaņošanu darbavietā, grozījumus ierosināja nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK). Likumprojektu parakstījuši arī “Vienotības”, Reformu partijas un neatkarīgo deputātu pārstāvji.
Likumprojekta autori gan neuzstāj uz 1.lasījumā atbalstītās redakcijas apstiprināšanu un diskusiju gaitā vēlas izveidot regulējumu, kurā būtu ievērotas gan patērētāju, gan autoru tiesības.
