Rīga, 1.jūn., NOZARE.LV. Vasarā, gatavojot nākamā gada valsts budžetu, būs daudz diskusiju par atbalsta pasākumiem mazāk nodrošinātajiem – ar nodokļiem neapliekamā minimuma palielināšanu, atvieglojumiem par apgādājamajiem, pabalstiem vai citiem mehānismiem.
To biznesa portāla “Nozare.lv” rīkotajā diskusijā atzina finanšu ministrs Andris Vilks (V) un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP).
“Par šo būs daudz diskusiju vasarā, gatavojot budžetu. Jāsaprot fiskālā telpa,” teica Vilks.
Viņš atzina, ka nav gūts atbalsts no koalīcijas partneriem Finanšu ministrijas pozīcijai, ka no nākamā gada jūlija ar nodokļiem neapliekamais minimums ir jāceļ no 45 uz 60 latiem un atvieglojumam par apgādājamiem jāpaliek 70 lati. “Tas būs viens no galvenajiem sarunu tematiem vasarā, vai aiztikt vai neaiztikt šīs lietas un kādā apmērā,” teica finanšu ministrs.
Savukārt Sprūdžs norādīja, ka par šiem jautājumiem nepieciešama diskusija.
“Mūsu mērķis ir panākt, lai būtu nozīmīgs efekts uz ēnu ekonomiku, kas ir ļoti nozīmīgs konkurētspējas trūkuma faktors. Ir nepieciešama maksimālā kritiskā masa, ir nepieciešamas maksimāli agresīvas darbības ar pietiekami lielu fiskālo ietekmi uzreiz, un tikai tad būs efekts. Pat ja tas nozīmē, ka mums ar labklājību vēl ir jāpaciešas pusgads, kamēr sistēma iekustās, kad vairāk cilvēki sāk nākt ārā no ēnu ekonomikas un provizoriskais 40% ēnu ekonomikas apjoms sāk parādīties valsts budžetā, lai varam pēc tam iet nākamo soli – mazināt tālāk nodokļus, celt neapliekamo minimumu, atvieglojumus par apgādājamiem,” savas partijas pozīciju skaidroja Sprūdžs.
“Tāpēc uzmanīgi skatāmies uz risinājumiem, kuri labklājības daļu liek vispirms,” piebilda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.
Viņš gan atzina, ka šis ir ļoti sarežģīts jautājums, jo ir skaidrs, ka Latvijā ir ļoti daudz iedzīvotāju, kam atbalsta pasākumi būtu ārkārtīgi būtiski.
“Ir jāizdara izvēle, cik varam atļauties būt agresīvi ar pasākumiem, kas nedod tūlītēju efektu mazāk nodrošinātajiem cilvēkiem, bet mēs zinām, ka tas iekustinās sniega bumbu un ekonomiku pusgada, gada, pusotra gada laikā un kopējais valsts budžetā pieejamais naudas apjoms būs ievērojami lielāks. Un cik mums tas ir jāsabalansē ar reālo situāciju, jo mēs nevaram atļauties, ka pēkšņi visi aizbrauc prom vai aizbraukšanas ātrums palielinās,” situāciju raksturoja Sprūdžs.
Viņš piebilda: lai pieņemtu lēmumus, ir jātiek pie aprēķiniem, ir jātiek līdz budžeta diskusijai, kur būs konkrēti skaitļi, un jāmodelē situācijas.
Savukārt finanšu ministrs piebilda, ka ir ļoti viegli samazināt nodokļus, daudz grūtāk ir atrast veidu, kā mērķtiecīgāk piešķirt pabalstus, īstenot demogrāfijas programmu.
Vilks atzīmēja, ka, nepārtraukti tiekoties ar aizdevējiem, viens no pirmajiem jautājumiem ir, kad Latvijā tiks izlīdzināta situāciju sabiedrībā.
“Var mazināt kaut 5% IIN, bet, ja atbalsta politika nebūs mērķtiecīga, tā nedos efektu. Tas ir ļoti sarežģīti. Jāsaprot, cik mēs tam novirzām naudu, cik desmitiem miljonu latu mērķtiecīgi tam novirzām. Ja nevaram vienoties, tad mazinām vēlreiz IIN. Tas ir smags jautājums, vasarā būs daudz un plašas diskusijas, kā labāk novirzīt līdzekļus demogrāfijai, nevienlīdzīgās situācijas sabiedrībā izlīdzināšanai,” prognozēja finanšu ministrs.
Visa diskusija par nodokļu izmaiņām lasāma biznesa portāla “Nozare.lv” sadaļā “Viedokļi, intervijas” un ziņu aģentūras LETA interviju sadaļā.
