Lai
panāktu konkrētu un skaidru atbildi par sabiedrības plaši
atbalstītajām ceļu politikas iniciatīvām, kas varas gaiteņos ir
iestrēgušas kopš pagājušās Saeimas un valdības, ManaBalss
tikās ar satiksmes ministru Tāli Linkaiti.
Ministrs
tika iepazīstināts ar itin plašu loku no ManaBalss platformā
publicētajām iniciatīvām, kas attiecas uz ceļu politiku vai arī
ir šai jomai tuvu stāvošas. Divas no tām – “Par ceļiem
bez bedrēm” un “Atcelt pastāvošo ceļa nodokļa
iekasēšanas modeli, ieviest pēc Igaunijas parauga” kopumā ir
guvušas 36 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju parakstus.
Ministra
vispārīgā vērtējumā ManaBalss autoru priekšlikumi ir dalāmi
trijās grupās. Viena grupa ir iniciatīvas, kas prasa valsts
budžeta līdzekļus. “Ja tie ir mazi budžeta līdzekļi, tad
tādus parasti var vēl atrast. Savukārt iniciatīva
atjaunot Autoceļu fondu nozīmē iedot autoceļiem četrus
miljardus, un nekā tāda nekad nebūs.
Tāpēc tādas prasības ir bezjēdzīgas.”
“To
es pēdējos mēnešos arī komunicēju – ka mēs neesam alķīmiķi.
Mēs nevaram pārvērst ūdeni vīnā un kādu solījumus – naudā,”
saka T. Linkaits. “Tāpēc par iniciatīvām, kas prasa Autoceļu
fonda atjaunošanu, varu pateikt tieši – tas nenotiks.”
Otra
iniciatīvu grupa ministra vērtējumā ir priekšlikumi, kas ir
tapuši tiešā vai netiešā lobiju ietekmē. “Mūsu pašu
Jaunā konservatīvā partija (JKP) pie tā aktīvi piestrādāja –
pie azartspēļu zāļu aizliegšanas iniciatīvas. Protams, tas
ManaBalss platformā bija skaidri deklarēts un caurspīdīgi
redzams.” Cits variants ir politisko un nozaru lobiju radītie
informācijas burbuļi, un cilvēki, kas tajos atrodas un no tiem
ietekmējas, raksta iniciatīvas arī ManaBalss, pārstāvot it kā
savu viedokli, tomēr fonā tam ir lobiju formējošā ietekme.
Trešā
grupa ministra vērtējumā “ir tās racionālās iniciatīvas,
kuras neprasa tik daudz līdzekļus, cik paskatīties uz kādu
jautājumu no cita aspekta. Tie var būt agrāk neizpētīti
jautājumi, vai tādi, kas nelikās svarīgi.”
Pozitīvais
piemērs šai trešajā grupā ir atļauja izmantot pilsētās
sabiedriskā transporta joslas motobraucējiem. Šo iniciatīvu
pārņēma un virzīja ministra pārstāvētā JKP, un “no pirmā
augusta šim noteikumam ir jābūt spēkā”.
Vēl
par ceļu satiksmi ir bijis ierosinājums vadītāju apliecībās
iekļaut kredītkaršu funkciju. “Mēs to izskatījām un
secinājām, ka tam nav īsti pamata. Vadītāju apliecības jau tā
neaizņem daudz vietas, un pavisam drīz tās autobraucējiem
Latvijas teritorijā vispār nebūs vajadzīgas, jo mēs pārejam uz
e-vidi. Pietiks ar jebkuru personu apliecinošo dokumentu, jo dati
par jūsu tiesībām vadīt autotransportu jau būs vienotajā datu
bāzē.”
Līdzīgs
gadījums, kas pirmajā brīdī šķita laba doma, ir jautājums par
labo pagriezienu pie sarkanās gaismas. “Tomēr pēc
iedziļināšanās mēs secinājām, ka tas ir novecojis modelis, un
ka lietuvieši, kas tiek piesaukti par piemēru, arī no tā jau
2020. gadā atteiksies.”
Jāpiebilst,
ka šis ir labs piemērs diskusijai, kad RīgaTV 24 raidījumā par
šo tēmu bija klāt arī iniciatīvas autors, kurš izšķīrās
savu iniciatīvu tomēr paturēt spēkā – lai par to notiktu ne
vien ekspertu, bet politiska diskusija. “Mēs to
Tautsaimniecības komisijā arī izdiskutējām,” saka T.
Linkaits, “un secinājām – tiešām, ekspertiem ir taisnība.
Tāpēc nevar teikt, ka šīs iniciatīvas paliktu karājamies gaisā;
sevišķi tās, kas ar desmit tūkstošiem parakstu ir iesniegtas
Saeimā.”
Jautāts
par ceļu nodokļa novirzīšanu tieši autoceļiem, ministrs
komentē, ka tas arī ir informācijas burbulis, ko ir uztur ceļu
būvnieku lobijs. “Gadiem ilgi viņi ir mērķtiecīgi
strādājuši pie mediju stāsta, ka, lūk, ir nauda, jo ir jau
akcīzes nodoklis. Un – ja mēs visu akcīzes nodokli novirzītu
ceļiem, tad ceļi tiktu sakārtoti. Tomēr pirmām kārtām tā
nebūtu, un otrām kārtām – degvielas akcīzes nodoklis līdzīgi
citām akcīzēm aiziet arī izglītībai, veselībai un kultūrai.
Nevienā valstī degvielas akcīzes nodoklis nav iezīmēts
specifiski un tikai ceļiem. Tad kur nu vēl Latvijas situācijā,
kad mums budžets ir tik liels, cik nu tas ir.”
Ministrs
izteica gandarījumu, ka nesenā ceļu konferencē kolēģi gan no
Saeimas, gan valdības ir piekrituši, ka cerēt uz pēkšņu naudas
uzrašanos “no kaut kurienes”, lai to iedalītu ceļiem, ir
nereāli. “Tā nenotiks. Fiziski vienkārši šādas naudas
nekur nav,” saka T. Linkaits. Viņa vērtējumā līdz ar
nodokļu reformu ieņēmumi valstī ir samazinājušies, un
iepriekšējās koalīcijas un sociālo partneru starpā ir arī
vienošanās par nodokļu politikas nemainīšanu tuvākajos gados.
“Mēs drīz vien būsim ES valsts ar vismazākajiem nodokļu
ieņēmumiem no IKP. Nākamajā gadā tiek solīti 28%. Šajā
kontekstā pateikt, ka pēkšņi varētu uzrasties nauda ceļu
sakārtošanai, ir cilvēku mānīšana. Kamēr es esmu jauns
politiķis, es varu atļauties stāstīt šo dusmīgo stāstu – ka
naudas nav un nebūs. Bet tāda ir realitāte.”
Skaidrojot
ministrijas attieksmi pret priekšlikumu transportlīdzekļa
ekspluatācijas nodokli (TEN) iekļaut degvielas cenā, T. Linkaits
no vienas puses atsaucās uz ES praksi – nekur, izņemot Igauniju,
Lietuvu un Poliju, TEN netiek iekļauts degvielas cenā, bet gan
iekasēts kā atsevišķs nodoklis. Ja TEN tiktu iekļauts degvielas
cenās, tad neiekasētā nodokļa kompensēšanai tas nozīmētu
akcīzes nodokļa pieaugumu – 2020. gadā par 8,2 eirocentiem (ar
PVN), bet 2021. gadā par 8,5 eirocentiem degvielas litrā.
No
otras puses saskaņā ar ministrijas veikto analīzi šādai
politikas maiņai ir arī vairāki citi pretargumenti. Pirmkārt,
saskaņā ar attiecīgo ES direktīvu kravas automobiļiem, to
piekabēm un puspiekabēm TEN būtu jāsaglabā jebkurā gadījumā.
Otrkārt, atceļot TEN, zustu pašreizējās priekšrocības –
atbrīvojumi un atvieglojumi noteiktām sociālajām grupām:
invalīdiem un daudzbērnu ģimenēm, ko kompensēt vairs nebūtu
iespējams. Treškārt, līdz ar TEN pārnesi uz akcīzes nodokli tas
radītu sadārdzinājumu operatīvo dienestu transporta izmaksās.
Ceturtkārt, izmaksas augtu arī citos transporta veidos –
sabiedriskajā transportā, starptautiskajā autobusu satiksmē,
dzelzceļa transportā un tranzīta nozarē, ietekmējot šo jomu
konkurētspēju.
Tas
savukārt varētu samazināt legālo degvielas patēriņu, sekmēt
tās nelegālo apriti un mazināt akcīzes nodoklī prognozēto
pārceļamo TEN daļu.
Tikšanās
noslēgumā ministrs apsolīja panākt oficiālus lēmumus par abām
ceļu jomas sasāpējušajām un gadiem ilgi iestrēgušajām
iniciatīvām ‒ “Par ceļiem bez bedrēm” un “Atcelt
pastāvošo ceļa nodokļa iekasēšanas modeli, ieviest pēc
Igaunijas parauga”.
