Otrdien, 25.augustā, Ministru kabinets izskatīja Iekšlietu
ministrijas sagatavoto valsts civilās aizsardzības plānu, kuru
izstrādāja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD)
sadarbībā ar citām institūcijām. Valsts civilās aizsardzības
plāns ir plānošanas dokuments, kas tiek sagatavots, ņemot vērā
risku novērtējumu, kuru veic par attiecīgo nozari atbildīgās
ministrijas, to padotībā esošās institūcijas un pašvaldības,
un kurā noteikti katastrofas pārvaldīšanas, tai skaitā,
preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas
pasākumi un to īstenotāji.
“Pieņemot Civilās aizsardzības plānu, valstij jāturpina
darbs pie praktiskajiem risinājumiem, lai sakārtotu civilo
aizsardzību un stiprinātu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas
dienestu. Covid-19 pandēmija nebija pirmā krīze, un būtu naivi
domāt, ka būs pēdējā, un iedzīvotāju drošība un labklājība
nākamā budžeta pieņemšanas gaitā nedrīkst būt sekundāra. Kad
vēl, ja ne tagad, beidzot sāksim celt jaunus depo un sagādāsim
nepieciešamo operatīvo transportu VUGD? Ņemot vērā augsto riska
pakāpi pildot pienākumus, jāsāk runāt arī par atalgojuma
palielināšanas prioritizēšanu ugunsdzēsējiem-glābējiem, kam
bieži nepieciešams apvienot dienestu ar papildus darbu,” pauž
iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.
Ņemot vērā dažādas pasaules katastrofas un klimata
pārmaiņas, jaunajā civilās aizsardzības plānā, pilnībā tika
mainīta pieeja katastrofu risku novērtēšanai un pārvaldīšanas
pasākumu plānošanai, piemēram, mazāks uzsvars likts uz
institūciju reaģēšanas pasākumiem, bet lielāks – uz dienestu
īstenojamiem preventīvajiem un gatavības pasākumiem.
Civilās aizsardzības sistēmas galvenais uzdevums ir nodrošināt
cilvēku, vides un īpašumu drošību, savlaicīgi prognozējot
iespējamos draudus, kā arī sniegt palīdzību katastrofā
cietušajiem. Jaunais civilās aizsardzības plāns tika papildināts
ar 35 iespējamie apdraudējumiem, kurus apzinājušas katastrofas
pārvaldīšanas institūcijas atbilstoši metodikai. Tāpat, tika
papildināts katastrofu risku novērtējums, kur epidēmija tagad
tiek vērtēta ar augsta apdraudējuma seku līmeni un augstu riska
iespējamību.
Līdz ar šī plāna pieņemšanu, S.Ģirģens uzsver arī
nepieciešamību pēc Operatīvās vadības centra izveides: “Katra
moderna pilsēta un valsts, kas rūpējas par iedzīvotāju drošību
– gan epidemioloģisko, gan klimata, gan sabiedrisko drošību -, ir
izveidojusi modernu operatīvās vadības centru. Latvijā, tāpāt,
kā mūsu kaimiņvalstīs, ir jābūt mūsdienīgam, tehniski
nodrošinātam Operatīvās vadības centram, kur dienesti un
eksperti sadarbotos 24/7 režīmā.”
Lai nodrošinātu vienotu katastrofu risku novērtēšanā,
2017.gada beigās Ministru kabinets apstiprināja noteikumus par
civilās aizsardzības plāna struktūru un tajos iekļaujamo
informāciju. Balstoties uz minētajiem noteikumiem, VUGD 2018. gada
jūlijā izstrādāja rekomendācijas, uz kuru pamata institūcijas
veica katastrofu riska novērtēšanu.
