Nākamgad
varētu celt atalgojumu pedagogiem, medicīnas, iekšlietu sistēmas
un kultūras nozares darbiniekiem, aģentūrai LETA pastāstīja
Nacionālās apvienības (NA) līderis Raivis Dzintars.
Lūgts komentēt 2022.gada budžeta projektu un NA pozīcijas, par
kurām izdevās panākt vienošanos, politiķis atklāja, ka viņa
politiskais spēks ļoti principiāli iestājās par kultūras
darbinieku atalgojuma celšanu, pielīdzinot to vidējam atalgojumam
publiskajā sektorā.
Tāpat viņš minēja, ka panākta vienošanās par samazinātu
pievienotās vērtības nodokli (PVN) drukātajai presei un grāmatām,
kā arī mājokļa programmai, dažādiem demogrāfijas pasākumiem,
kā arī izdevies vienoties par atbalstu ģimenēm ar bērniem.
Savukārt no prioritātēm ārpus NA atbildības jomām partneriem
izdevies vienoties par pedagogu, medicīnas un iekšlietu sistēmas
darbinieku atalgojuma pieaugumu. “Mēs bijām sabiedrotie
ikvienam, kurš par šīm lietām iestājās,” akcentēja
Dzintars, vienlaikus piebilstot, ka koalīcija vienojusies arī par
darbaspēka nodokļa sloga samazināšanu.
Vaicāts, vai kopumā par budžeta projektu jau panākta
vienošanās vai arī palikušas kādas nianses, NA līderis
atzīmēja, ka par visu vienošanās būs panākta, kad Saeima būs
balsojusi galīgajā lasījumā.
Viņš skaidroja, ka parlamentā vienmēr notiek kaut kādas
izmaiņas, vienlaikus piebilstot, ka šobrīd Ministru kabinets pat
par budžeta projektu nav balsojis.
Stāstot par budžeta sarunu procesu, Dzintars teica, ka tās
intensīvi sākās augustā, taču tieši pēdējās nedēļas laikā
vērojams ļoti straujš progress, koalīcijas partijām tuvojoties
pie kopīgas izpratnes.
Katram esot kādas atteikšanās, arī lietas, par ko varbūt
neizdevās pārliecināt partnerus, tomēr, pēc Dzintara domām,
gatavība “iet uz priekšu” ir krietni augstākā līmenī
nekā vēl pirms nedēļas.
Viņaprāt, šobrīd budžets varētu būt vērtējams kā labs.
Vaicāts, kādas ir būtiskākās izmaiņas, kas iedzīvotājus
varētu nākamgad sagaidīt, parlamentārietis atzina, ka jaunas,
būtiskas nodokļu izmaiņas vai reformas nebūs, tā vietā
paredzēta darbaspēka nodokļa mazināšana. Dzintars stāstīja, ka
izskanējuši dažādi viedokļi, kā to darīt, tomēr konceptuāli
puses vienojās, ka nodokļu slogs kļūs draudzīgāks un
konkurētspējīgāks.
Salīdzinot šī budžeta sarunas ar citiem gadiem, Dzintars
īpašas izmaiņas nesaskatīja. Viņš atklāja, ka katru gadu ir
posmi, kad liekas, ka ir sasniegta bezizeja un vienošanās ir
neiespējama. “Tā ir teju katru reizi budžeta veidošanā.
Taču soli pa solim, caur sanāksmēm, kurās var “baltiem
dūmiem” diskutēt, beigās pie vienošanās nonācām,”
stāstīja NA līderis, piebilstot, ka viņš ir pārliecināts, ka
līdzsvars budžetā tiks atrasts.
Jau ziņots, ka pēc pirmdien notikušās kopējās sanāksmes
koalīcijas politiķi bija pozitīvi noskaņoti par virzību uz
vienošanās panākšanu par 2022.gada valsts budžetu.
Sarunas par budžetu ir koleģiālas un valdību veidojošās
partijas nonāks pie kopsaucēja, šādu pārliecību iepriekš pauda
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
“Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs
Juris Pūce norādīja, ka koalīcija sarunās par valsts budžetu ir
orientēta uz kopīgas vienošanās panākšanu. Politiķis norādīja,
ka budžeta sarunās jāņem vērā gan Covid-19 iespaids uz
ekonomiku, gan valsts pārvaldes tuvākajos gados gaidāmie
izaicinājumi.
Tāpat labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP) sacīja, ka
pirmdien koalīcijas sanāksmē ir sperts plats solis pretī tam, lai
tiktu panākta vienošanās par nākamā gada budžeta aprisēm.
“Attiecībā uz budžetu mēs skārām arī vēl vienu
jautājumu, kas skar valsts un pašvaldību darbinieku atalgojuma
reformu. Iespējams, arī šajā saistībā tuvākajā laikā būs
kādi lēmumi ar mērķi padarīt atalgojuma sistēmu valsts pārvaldē
saprotamāku, caurspīdīgāku un attiecībā uz privāto sektoru
konkurētspējīgāku,” skaidroja Eglītis.
