2020.gada beigās valsts parāds varētu augt
līdz 11,65 miljardiem eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā
pārskatā par valsts parāda attīstības tendencēm 2019.-2022.gadā.
Saskaņā ar Valsts kases operatīvajiem datiem 2019.gada augusta beigās
valsts parāds nominālvērtībā veidoja 10,7 miljardus eiro, un kopš
2018.gada beigām ir audzis par 500 miljoniem eiro.
Patlaban valsts parāda struktūrā lielāko īpatsvaru veido ārējais
parāds, sasniedzot 85% no kopējā valsts parāda. Lielāko ārējā parāda
daļu jeb 78% no valsts parāda kopējā apjoma veido starptautiskajos
finanšu tirgos emitētās obligācijas.
Ņemot vērā līdz šā gada 31.augustam uzņemtās valsts parāda saistības,
saskaņā ar valsts parāda atmaksas grafiku no šā gada septembra līdz
2022.gada decembrim ir jāpārfinansē valsts parāda saistības aptuveni 3,3
miljardu eiro apmērā. Lielāko daļu no minētajā periodā pārfinansējamā
parāda apjoma veido starptautiskajos finanšu tirgos emitētās
eiroobligācijas, kurām pienāks dzēšanas termiņš.
FM informē, ka 2020.gada beigās sagaidāms valsts parāda pieaugums –
sasniedzot 11,65 miljardus eiro, kas ir 35% no iekšzemes kopprodukta
(IKP). Šā gada valsts parāds 10,84 miljardu eiro apmērā veido 34% no
IKP.
Ministrijā valsts parāda pieaugumu nākamgad skaidroja ar to, ka
2020.gadā būs jānodrošina aizņemšanās gan 2020.gada kopējās finansēšanas
nepieciešamības segšanai – tajā skaitā eiroobligāciju dzēšanai 550
miljoni eiro 2020.gada beigās, gan 2021.gada sākumā plānotajai
eiroobligāciju dzēšanai viena miljarda eiro apmērā.
Pēc 2020. un 2021.gadā plānotās parāda atmaksas valsts parāda apjoms
2021.gadā samazināsies un stabilizēsies attiecībā pret IKP, veidojot
32%.
