Arvien lielāks kļūst to cilvēku skaits, kuri pauž neapmierinātību ar valsts pārvaldes nevēlēšanos krīzes apstākļos kļūt kompaktākai un konstruktīvākai. Savukārt valdība – pretēji iedzīvotāju noskaņojumam – rada arvien jaunas valsts pārvaldes institūcijas.
Pēdējos divos gados būtiski palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata – pozitīvas pārmaiņas valsts pārvaldē, kuras būtu nepieciešamas, reaģējot uz ekonomisko krīzi, tā arī nav notikušas. Vairāk nekā 40% DNB Latvijas barometra aptaujāto respondentu uzskata, ka valsts pārvalde nav spējusi pietiekami optimizēties, samazināt savus izdevumus, kļūt kompaktāka un efektīvāka.
Tikmēr valdība veido arvien jaunas formālas institūcijas, kas reālas ierēdniecības optimizācijas vietā tikai sola uzraudzīt un efektivizēt valsts aparātu. Piemēram, šonedēļ Ministru kabinets izveidojis īpašu darba grupu, kas gatavos rīcības plānu labas pārvaldības reformu ieviešanai.
Grupa, kurā darbosies vairāku ministriju pārstāvji, par saviem darba mērķiem definējusi virkni grūti izmērāmu un populistisku rādītāju, tostarp veicināt labu valsts pārvaldību, uzlabot sabiedriskos pakalpojumus, stimulēt pilsonisko atbildību, efektivizēt valsts resursu pārvaldi, radīt drošu vidi un celt korporatīvo atbildību visās valsts pārvaldes un pašvaldību atbildības jomās.