Sākoties vasaras sezonai, aktuāls jautājums kļūst ceļmalu
pļaušana, tāpēc, lai saglabātu dabas daudzveidību un samazinātu
pļaušanas izmaksas, biedrība “Zemnieku saeima” aicina
lauksaimniekus, pašvaldības un “Valsts autoceļu uzturētāju”
ceļmalas un grāvjus pļaut ne biežāk kā divas reizes sezonā –
pēc vasaras saulgriežiem jūlija sākumā un septembrī. Vēlā
pļaušana ļauj augiem noziedēt un pavairoties. Ceļmalas ir
dzīvotne dabiskajiem apputeksnētājiem un ligzdošanas vieta
mazajiem putniem.
Biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētāja
vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre: “Arī iepriekšējos
gados lauksaimniekus, pašvaldības un ceļu apsaimniekotājus
aicinājām nesteigties ar ceļmalu pļaušanu pirms Jāņiem.
Intensīvā ceļmalu un grāvju pļaušana ir padomju laiku
mantojums, jo tādi bija skaistuma un saimnieciskuma standarti.
Šobrīd vērtīgāk būtu izmantot Skandināvijas un Rietumeiropas
valstu pieredzi – ceļmalas saglabāt kā ziedošu dabisko augu
joslas, kas priecē autobraucējus ar savu krāšņumu un dod būtisku
pienesumu biodaudzveidības saglabāšanā. Pļaujot ceļmalas, sākot
no jūlija sākuma, palielinās augu dažādība, līdz ar to ir
vairāk un ilgāk apputeksnētājiem pieejama barības bāze. Ceļu
malās paspēj izligzdot putni, un ne mazāk svarīgs ir arī
estētiskais faktors. Autobraucēji var priecāties par krāsainajām
ceļmalām. Starp citu, Lielbritānijas pētījumi pierāda, ka uz
ceļiem ar krāšņām ceļmalām ir mazāk satiksmes negadījumu.
Viens no plaši izmantotiem argumentiem biežai ceļmalu pļaušanai
ir ceļu satiksmes drošība un autobraucēju redzamība. Protams, ka
ceļmalu pļaušana būtu jāizvērtē katrā konkrētajā situācijā.
Ja grāvji ir aizauguši ar krūmiem un ir palikusi neliela ceļmala,
ir būtiski, lai tā nodrošinātu labu redzamību, tātad jāpļauj
salīdzinoši bieži. Mēs gan aicinātu tomēr pārņemt pamazām
citu valstu pieredzi un balstīties uz pētījumiem, kas parāda, ka,
pāris gadus pļaujot vēlu un nopļauto masu novācot, ceļmalu
augsnes auglība samazinās un tajā atgriežas liela augu dažādība.
Pēc pāris gadiem tādējādi ir iespējams samazināt pļaušanu
līdz maksimums 2 reizēm gadā un ietaupītos līdzekļus izlietot
citiem ceļu kopšanas darbiem. Turklāt, ņemot vērā to, ka pirms
Jāņiem vairums Rīgas iedzīvotāju dodas dažādos Latvijas
virzienos, skaisti ziedošas ceļmalas būtu laba dāvana visiem
jāņuzāļu lasītājiem!”
