Rīga, 11.febr., LETA. Augstākās tiesas (AT) Senāts šodien apturēja tiesvedību ar apvienību “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL) saistītās kustības “Par vienlīdzīgām tiesībām” pārstāvju un “Apvienības pret nacismu” vadītāja Jāņa Kuzina pieteikumā par “nepilsoņu referenduma” procesa neturpināšanu.
Kā aģentūru LETA informēja AT Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece, Senāts tāpat nolēma iesniegt pieteikumu Satversmes tiesai (ST) par likumprojekta “Grozījumi Pilsonības likumā” atbilstību Satversmes 1. un 2.pantam un Latvijas PSR Augstākās padomes 1990.gada 4.maija deklarācijas “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” preambulai.
Senāts pēc lietas izskatīšanas nonāca pie secinājuma, ka likumprojekts neatbilst Neatkarības deklarācijas preambulā ietvertajai valsts nepārtrauktības doktrīnai – kas ietver arī pilsonības nepārtrauktību -, jo paredz pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem, ja vien konkrēta persona nav pret to rakstiski iebildusi.
Tādējādi paredzamās sekas ir pielīdzināmas pilsonības “nulles variantam”, kas līdz šim Latvijā vienmēr ticis konsekventi noraidīts. Likumprojekts neļauj nojaust, ka tas būtu jebkas cits, kā vien visaptveroša PSRS laikā Latvijā ieradušos personu iekļaušana Latvijas tautas sastāvā, neizvirzot šīm personām jebkādus nosacījumus un nepārbaudot viņu patieso un efektīvo saikni ar Latviju, secināja Senāts.
Šāda pavērsiena sekas var būt apdraudējums nepārtrauktības doktrīnas attiecināšanai uz Latviju starptautiskajās tiesībās, turklāt nonāktu pretrunā ar Satversmes 1.pantu, kas noteic Latvijas kā 1918.gada 18.novembrī proklamētās neatkarīgās valsts eksistenci, un 2.pantu, kas ietver Latvijas suverēnās varas nesēju – tautu – kā vienu no valsts identitātes elementiem.
Vienlaikus Senāts atturējās ar savu spriedumu galīgi izlemt jautājumu par likumprojekta neatbilstību Satversmei un Neatkarības deklarācijai un nosūtīja pieteikumu ST. Ievērojot ST pērnā 19.decembra lēmumā par tiesvedības izbeigšanu tā dēvētajā “valodas referenduma” lietā ietvertos argumentus, Senāts secināja, ka vispārīgi CVK ir kompetence izskatīt jautājumu par to, vai vēlētāju iesniegtais likumprojekts atbilst Satversmei, taču ir šaubas, ciktāl un kādā veidā šāda atbilstība jāpārbauda.
Apsverot varas dalīšanas principu un to, ka Administratīvā procesa likums neparedz administratīvajai tiesai kompetenci vērtēt likuma normu atbilstību Satversmei, un to, ka tieši ST piemīt kompetence vērtēt tiesību normu atbilstību Satversmei, Senāts uzskatīja, ka veids, kādā nonākt pie atbilstības vai neatbilstības konstatēšanas, ir vērsties ar pieteikumu ST.
Senāts turklāt lietā pieņēma lēmumu noraidīt pieteicēju lūgumu piemērot pagaidu noregulējumu – uzdot CVK pieņemt lēmumu par parakstu vākšanas sākšanu likuma “Grozījumi Pilsonības likumā” ierosināšanai, kas līdz tiesas spriedumam aizstāj pieprasīto CVK lēmumu.
Savukārt kustības “Par vienlīdzīgām tiesībām” koordinators Andris Tolmačovs aģentūrai LETA norādīja, ka tāds Senāta lēmums ir nelikumīgs, jo ST ir tiesības izvērtēt likumprojektu, kad tas stājas spēkā, nevis pirms tam, un šādu precedentu viņš nodēvēja “par pirmo Latvijas vēsturē”, paskaidrojot, ka, viņaprāt, Senāts nodarbojas ar “pingponga spēlēšanu”.
Kā norādīja Tolmačovs, viņš bija pārsteigts un šokēts par tādu lēmumu, norādot, ka Senāts vienkārši nevēlējās uzņemties atbildību. Tomēr viņš pauda cerību, ka ST šo pieteikumu nepieņems.
Kā ziņots, tiesā tika apstrīdēts Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) lēmums neizsludināt parakstu vākšanas otro kārtu par “nepilsoņu referendumu”. Ar iesniegumu tiesā par šo pašu jautājumu vērsās arī Kuzins.
CVK 2012.gada 1.novembrī nolēma neizsludināt parakstu vākšanas otro posmu referenduma ierosināšanai par vēlētāju iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pilsonības likumā” par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, jo piedāvājums netika atzīts par “pilnīgi izstrādātu”, kā tam būtu jābūt saskaņā ar Satversmes 78.pantu.
CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa aģentūru LETA iepriekš informēja, ka atbildē tiesai CVK aicinājusi Kuzina pieteikumu noraidīt pilnībā. Institūcija norāda, ka pārsūdzētajā 1.novembra lēmumā “jau ir iekļauti visi apsvērumi un secinājumi, kas bija par pamatu lēmumam”.
CVK atbildes rakstā tiesai uzskaitīja kritērijus, kādiem jāatbilst pilnībā izstrādātam likumprojektam. Tam ir jābūt noformētam atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām, saprotamam un ievietojamam Latvijas tiesību sistēmā.
Tāpat CVK norādīja, ka likumprojektā uzliktajiem pienākumiem ir jābūt realizējamiem, tam ir jāatbilst hierarhijas ziņā augstākiem normatīvajiem aktiem – Satversmei un Latvijas starptautiskajām saistībām. Ja iesniegtais likumprojekts kaut vai kādā daļā neatbilst jēdzienam “pilnībā izstrādāts”, tad šo trūkumu novērst nav iespējams un jāatzīst, ka likumprojekts kopumā neatbilst Satversmes 78.panta prasībām.
CVK savā argumentācijā atsaucas gan uz likumu un Satversmes tiesas (ST) spriedumu, gan uz Valsts prezidenta Andra Bērziņa Konstitucionālo tiesību komisijas pausto viedokli par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem.
