Šodien netika panākta konkrēta vienošanās par atalgojuma
paaugstināšanas principiem, tādējādi nevienojoties par kritērijiem, kā
tiktu sadalīti mediķu atalgojuma palielinājumam piešķiramie 42 miljoni
eiro, pēc veselības nozares stratēģiskās padomes sēdes žurnālistiem
paziņoja tās dalībnieki.
Sēdē tika izskatīti divi priekšlikumi par atalgojumam paredzētā
finansējuma, proti, esošo 42 miljonu eiro, pārdalīšanu. Pirmais
priekšlikums būtu palielināt atalgojumus tiem mediķiem, kuri strādā
paaugstinātas intensitātes apstākļos un stacionāros, savukārt otrais, ka
visiem medicīnas nozarē strādājošajiem tiktu paaugstināts minimālais
atalgojums par 7,7%.
Attiecīgi Veselības ministrijas priekšlikumi paredzēja, ņemot vērā
pieejamo finansējumu, prioritāri palielināt darba samaksu Neatliekamās
medicīniskās palīdzības dienesta brigāžu ārstniecības personām un
darbiniekiem, ģimenes ārstiem un viņu prakšu māsām un ārstu palīgiem,
psihiatrijas jomā strādājošajiem, kā arī slimnīcās strādājošajām
ārstniecības personām, ņemot vērā darba intensitāti.
Tomēr, vērtējot ministrijas priekšlikumus, Stratēģiskās padomes
locekļu viedokļi par labāko iespējamo risinājumu dalījās. Vairāki
padomes locekļi atzīmēja, ka, ņemot vērā, Veselības aprūpes finansēšanas
likumā noteikto, kā arī iepriekš darba grupās lemto par veidu, kā tiek
plānveidīgi palielināta darba samaksa ārstniecības personām, šobrīd būtu
jāturpina līdzšinējā prakse – proti, līdzekļi novirzāmi ārstniecības
personu zemāko mēnešalgu likmju palielināšanai visā veselības nozarē,
nevis tikai prioritārajās jomās. Tādējādi, lai arī iespējamais darba
samaksas pieaugums būtu mazāks, tiktu ievērots solidaritātes princips.
Preses konferencē Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze
Aizsilniece un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku
arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris norādīja, ka vairāk
atbalstītu otro priekšlikumu, tas ir, 7,7% pieaugumu visiem medicīnas
jomā strādājošajiem. Taču sēdē par šo jautājumu netika panākta galēja
vienošanās.
Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) valdes priekšsēdētājs Kārlis
Rācenis aģentūrai LETA sacīja, ka nesamierināsies ar esošo finansējuma
apjomu veselības nozarei nākamā gada valsts budžetā un gatavosies
protesta akcijām.
Viņš atgādināja, ka sākotnēji 42 miljonos eiro vispār nebija
paredzēts finansējums rezidentu atalgojuma paaugstināšanai, tagad ir
veikta finansējuma pārdale un iezīmēts, ka rezidentiem atalgojums
paaugstināsies par 7,7%.
“Taču diemžēl nav ņemti vērā tie principi par kuriem mēs ilgstoši
diskutējām un vienojāmies, proti, noteikt koeficientu atkarībā no
rezidenta specializācijas gada, jo viņa spējas strādāt būtiski atšķiras.
Mēs to vēlējāmies ieviest no nākamā gada, bet mūsu ieteikums netiek
ņemts vērā,” sacīja Rācenis.
Paredzēts, ka nākamā Veselības nozares Stratēģiskās padomes sēde tiks sasaukta pēc valsts budžeta apstiprināšanas.
Jau ziņots, ka Ministru kabineta 11.oktobrī apstiprinātais likuma
“Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam”
projekts paredz, ka 2022.gadā valsts veselības aprūpes finansējumam tiks
atvēlēti vien 3,3% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP).
Salīdzinājumam – atbilstoši VM sniegtajai informācijai, valsts
budžeta izdevumi veselības aprūpes nozares finansējumam 2019.gadā ir
3,9% no IKP. Vidēji Eiropas Savienībā (ES) valsts veselības aprūpei
atvēl 7% no IKP, bet Lietuvā un Igaunijā – vairāk par 5% no IKP.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība
(LVSADA) paudusi, ka Eiropas Komisijas un Ekonomiskās sadarbības un
attīstības organizācijas (OECD) jaunākie ieteikumi Latvijai paredz
būtisku valsts finansējuma palielināšanu veselības aprūpei, lai uzlabotu
tās pieejamību un kvalitāti, bet valdība to ignorējot.
Valdības partijas ir atzinušas, ka finansējums veselības aprūpei
nesasniegs cerēto proporciju no IKP, taču nozarei tiks nodrošināts
pieaugums atbilstoši budžeta iespējām.
Protestējot pret plānoto veselības aprūpes finansējuma apmēru
tuvākajiem gadiem, mediķi līdz 2020.gada valsts budžeta pieņemšanai
rīkos akciju “Viena diena bez ārsta”, aicinot visus ārstus, izņemot
neatliekamās palīdzības mediķus, vienu dienu paņemt bezalgas
atvaļinājumu, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Ārstu biedrības
prezidente Ilze Aizsilniece.
Gadījumā, ja arī Saeimā tiks pieņemts veselības aprūpes sistēmai
nelabvēlīgs lēmums, tad mediķi turpinās protesta akcijas, ko vadīs
mediķu arodbiedrība, kura, visticamāk, rosinās jautājumu par Saeimas
atlaišanu, jo šī Saeima būs nobalsojusi pretēji tam, ko tā pati solīja,
proti, ievērot likumus un domāt par Latvijas tautas nākotni, uzsvēra
Aizsilniece.
