No 1.marta klātienē varētu saņemt friziera,
manikīra un pedikīra pakalpojumus, ceturtdien konceptuāli vienojās
Ministru kabinets.
Gala lēmumu plānots pieņemt otrdien.
Valdība ceturtdien izskatīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto
priekšlikumu, kas atļautu klātienē sniegt atsevišķus skaistumkopšanas
pakalpojumus. EM iepazīstināja valdību ar drošas skaistumkopšanas
pakalpojumu sniegšanas konceptu, kas balstīts Veselības inspekcijas
veiktajā risku analīzē.
EM piedāvāja ministriem lemt par vairākiem variantiem, kādā veidā
atļaut sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus klātienē – atļaut visus
pakalpojumus vai tikai dažus. Izvērtējot riskus un ņemot vērā Veselības
ministrijas (VM) ieteikumus, valdība lēma, ka no 1.marta klātienē varēs
saņemt tikai friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumus. Vienlaikus
tika rosināts atļaut no 1.marta strādāt arī sertificētiem speciālistiem,
kas sniedz medicīniskus skaistumkopšanas pakalpojumus, tomēr šis
priekšlikumus pagaidām neguva valdības atbalstu.
Priekšlikumu atļaut strādāt sertificētiem speciālistiem sēdes laikā
ierosināja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju;
KPV LV), tomēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un ārlietu
ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) rosināja neveikt izmaiņas sākotnējā EM
priekšlikumā un aicināja lemt tikai par tiem variantiem, kādus
ministrija sākotnēji piedāvāja.
Sākot diskusijas par EM iesniegto priekšlikumu, Ministru prezidents
atzina, ka jautājums par skaistumkopšanas nozari ir emocionāls, tomēr
tam ir jārod praktisks risinājums.
Savukārt Vitenbergs uzsvēra, ka EM nepiedāvā “vērt vaļā vai
atvieglot” skaistumkopšanas nozares darbību, bet gan tiek piedāvāts
legalizēt skaistumkopšanas nozares darbību. “Reti kurš ir tā noaudzis kā
ekonomikas ministrs. Ir dzirdēts, ka cilvēki friziera pakalpojumu saņem
virtuvēs un viesistabās. Beigsim mānīt sevi un sakārtojam šo
jautājumu,” aicināja Vitenbergs.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) pozitīvi vērtēja EM
priekšlikumu, piebilstot, ka Covid-19 pandēmijai nemazinoties, cilvēkiem
ir pieaugoša nepieciešamība pēc šāda veida pakalpojumiem, lai “viņi
varētu ilglaicīgi funkcionēt”.
Pabriks norādīja uz problēmu, ka skaistumkopšanas pakalpojumi
patlaban tiek sniegti nelegāli, tāpēc valdībai būtu jāatbalsta tādi
ierobežojumi, kurus sabiedrība pieņemtu. Pēc Pabrika domām, EM piedāvā
gana veiksmīgu scenāriju skaistumkopšanas nozares pakalpojumu sniegšanai
klātienē.
Arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV)
norādīja uz līdzšinējo problēmu, kad skaistumkopšanas nozare darbojas
nelegāli, turklāt neievērojot epidemioloģiskās drošības prasības, kā arī
veicinot ēnu ekonomiku. Ģirģena ieskatā, visiem sertificētiem
skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāļauj strādāt klātienē
jau no nākamās pirmdienas.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) aicināja ministrus saprast,
kuri ir tie skaistumkopšanas pakalpojumi, kas apmierinātu cilvēka pamata
vajadzības, kuras nevar ilgi atlikt. Tāpēc ministrs norādīja, ka VM
atbalsta priekšlikumu no 1.marta ļaut atsākt darbību klātienē friziera,
manikīra un pedikīra pakalpojuma sniedzējiem, stingri ievērojot EM
ziņojumā ietvertās epidemioloģiskās drošības prasības. Savukārt par citu
skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanu klātienē valdība varētu lemt
vēlāk.
Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs Jurijs
Perevoščikovs atzina, ka EM ir sagatavojusi “ļoti labu dokumentu”,
vienlaikus viņš uzsvēra, ka labs priekšlikums vēl nenozīmē, ka sniegtais
pakalpojums būs epidemioloģiski drošs. “Jāatceras, ka runa ir par gaisa
pilienu infekciju, bet EM plānā ir maz tādu pasākumu, kas ļautu
izvairīties no saslimšanas, jo šie pakalpojumi tiek sniegti cieši
kontaktējoties,” skaidroja Perevoščikovs.
Epidemiologs uzsvēra, ka svarīgi jebkuru pakalpojumu sniedzējam
ievērot visas drošības prasības, tomēr viņa pieredze liecinot, ka
epidemioloģiskās drošības pasākumi netiek ievēroti un par tiem pat
pasmejas.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) atgādināja par iepriekš
valdībā panākto vienošanos, ka, lemjot par Covid-19 pandēmijas
jautājumiem, tiek ievēroti pieci pamatprincipi – priekšlikumiem ir jābūt
samērojamiem, atbilstošiem, pamatotiem, paredzamiem un lēmumi tiek
pieņemti, sadarbojoties. Linkaita ieskatā, skaistumkopšanas nozare un EM
ar izstrādāto priekšlikumu ir “izdarījušas savu mājasdarbu”, turklāt šo
priekšlikumu pozitīvi novērtējusi arī VM.
Arī labklājības ministre Ramona Petraviča (Par cilvēcīgu Latviju; KPV
LV) atbalstīja priekšlikumu atļaut skaistumkopšanas nozarei sniegt
pakalpojumus klātienē epidemioloģiski drošos apstākļos.
Formulējot valdības lēmumu, Ministru prezidents norādīja, ka tauta ir
nogurusi no ierobežojumiem, turklāt Covid-19 tik drīz nepazudīs, tāpēc
Kariņš rosināja mācīties sadzīvot ar jaunajiem apstākļiem un attiecīgi
lemt par VM priekšlikumu, kas paredz atļaut klātienē darboties
atsevišķiem skaistumkopšanas nozares pakalpojumu sniedzējiem.
“Tas, ko piedāvā VM, ir atvērt skaistumkopšanas nozari nedaudz lēnāk.
Tas nozīmē, ka no aptuveni 8000 nozarē strādājošajiem darbu varētu
atsākt aptuveni 6500 cilvēki jeb lielākā daļa,” norādīja Kariņš.
Valdība ceturtdien atbalstīja EM priekšlikumu, bet, lai tas stātos
spēkā, ministrijai ir jāizstrādā grozījumi noteikumos “Epidemioloģiskās
drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” un
rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.
Pēc EM rosinātā, skaistumkopšanas nozarē strādājošie pakalpojumus
klātienē varēs sniegt, ievērojot virkni epidemioloģiskās drošības
prasību, tostarp pakalpojuma sniedzējam jābūt reģistrētam Veselības
inspekcijā, klientu apkalpošana jāorganizē tikai pēc iepriekšēja
pieraksta, intervāls starp pakalpojumu sniegšanu būtu ne mazāk kā 20
minūtes, vienā dienā klients pie pakalpojumu sniedzēja drīkst saņemt
vienu pakalpojumu, klientam un pakalpojuma sniedzējam jāvalkā sejas
maska, kā arī jāveic klienta temperatūras bezkontakta mērīšana.
Tāpat pakalpojuma sniedzējam jānodrošina minimāla platība – 25
kvadrātmetru uz vienu klientu. Gadījumos, ja telpa ir mazāka par 25
kvadrātmetriem, procedūras telpā var atrasties tikai viens apmeklētājs.
Ja nav iespējama divu metru distances ievērošana, darbavieta jāaprīko ar
aizsargbarjeru starp pakalpojumu sniedzēju un klientu. Visiem
pakalpojumu sniedzējiem jānodrošina dezinfekcijas līdzekļi.
No EM piedāvājuma izriet, ka pakalpojumu sniedzēju uzraudzību izlases
kārtībā veiktu Veselības inspekcija sadarbībā ar Patērētāju tiesību
aizsardzības centru, Valsts policiju un pašvaldību policiju.
Atkārtotu pārkāpumu gadījumā, pakalpojumu sniedzējam var tikt izteikts aizrādījums vai uzlikts naudas sods līdz 5000 eiro.
