4. februārī
valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas ierosinājumu no 7. februāra Latvijā ieviest papildu bioloģiskās drošības
prasības mājputnu turēšanā, lai mazinātu augsti patogēnās
putnu gripas ierosinātāja pārnešanas risku no savvaļas putniem
uz mājputniem un citiem nebrīvē turētiem putniem. Viens no
profilakses pasākumiem putnu gripas nonākšanai mājputnu
ganāmpulkos ir ierobežojumu perioda noteikšana.
Papildu
biodrošības
prasības mājputnu novietnēs, kas jāievēro no 7. februāra,
aizliedz:
1)
mājputnu
turēšanu ārā;
2)
ārā
esošu ūdenskrātuvju izmantošanu mājputniem;
3)
ūdens
piegādi mājputniem no virszemes ūdenstilpēm, pie kurām var
piekļūt savvaļas putni;
4)
mājputnu
izlaišanu medījamo putnu krājumu atjaunošanai;
5)
izbraukuma tirdzniecību
ar mājputniem un inkubējamām olām, kā arī piedalīšanos
izstādēs, skatēs un tirgos.
Papildus
mājputnu
novietnēs darbiniekiem ir nepieciešams lietot darba vai maiņas
apģērbu un apavus. Darba vai maiņas apģērbu un apavus lieto
tikai mājputnu turēšanas vietā.
Mājputnus
jātur slēgtās telpās, novēršot kontaktu ar savvaļas putniem un
dzīvniekiem. Par slēgtu telpu uzskatāma kūts vai vieglākas
konstrukcijas būve, kurai ir pamati vai to nav un kura no augšas un
sāniem ir pietiekami labi pasargāta no savvaļas putnu, sevišķi
ūdensputnu, kā arī citu dzīvnieku piekļūšanas mājputnu
turēšanas, dzirdināšanas un barošanas vietai. Telpa var būt
norobežota ar smalku sietu un noklāta ar drošu ūdensizturīgu
jumtu, kā arī tā var būt slēgta nojume.
Papildu
pasākumu
īstenošanas laiks atkarīgs no epidemioloģiskās situācijas.
Kopš
Polijā
2019. gada 30. decembrī tika konstatēts pirmais augsti patogēnās
putnu gripas uzliesmojums, uz š.g. 3. februāri ES dalībvalstīs
ārpus Latvijas vēl ir reģistrēti:
–
28 putnu gripas uzliesmojumi mājputnu
ganāmpulkos;
–
1 putnu gripas uzliesmojums norobežotās
platībās turētu putnu ganāmpulkā;
–
2 putnu gripas gadījumi
konstatēti savvaļas putniem.
Putnu
gripa ES dalībvalstīs
ārpus Latvijas skārusi galvenokārt tādas mājputnu sugas kā
vistas, zosis, pīles, pērļu vistas un tītarus. Skarto dalībvalstu
kompetento iestāžu epidemioloģiskās izmeklēšanas dati liecina,
ka vīrusa iespējamais izcelsmes avots ir savvaļas putni. Šajā
sezonā ir novērota augstāka vides temperatūra un mazs sniega
segas biezums, nekā tas parasti ir skartajos reģionos, tāpēc
daudzas savvaļas putnu populācijas nav migrējušas uz to
parastajiem apvidiem dienvidu virzienā, šķērsojot Vidusjūras
baseinu. Tādējādi Eiropas valstis, kuras atrodas zemākos platuma
grādos tuvu skarto dalībvalstu reģioniem un kurās ir vērienīga
mājputnu ražošana, var būt pakļautas lielam putnu gripas riskam.
