Veidojot nākamā gada budžetu, valdība rēķinājusies, ka ieņēmumi no 160 fotoradaru konstatētajiem pārkāpumiem 2012. gadā varētu sasniegt 7,3 miljonus latu.
Iespējams, šī summa būs mazāka, jo fotoradaru ieviesēji projekta īstenošanai ņēmuši kredītu Latvijas Krājbankā (LK).
Ņemot vērā amatpersonu izteikumus par slepeno fotoradaru līgumu, var secināt, ka pat gadījumā, ja visas mērierīces nākamā gada laikā nedarbosies, kā plānots, un budžetā radīsies miljonu zaudējumi, ātruma mērierīču uzstādītājiem šī summa nebūs jāsedz.
Līdz šim Valsts policija (VP), aizbildinoties, ka fotoradaru līgums ir slepens, nav atklājusi, cik liela soda nauda mērierīču ieviesējiem jāmaksā par termiņu kavēšanu.
VP Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš vien aptuveni norādījis, ka summa nesasniedz 10 000 latu. Tātad var secināt, ka kompānijai nebūs jākompensē iespējamie miljonu zaudējumi. Tajā pašā laikā uzņēmums, visticamāk, būs spējīgs strādāt, jo gūst ieņēmumus no jau uzstādītajām mērierīcēm.
