Katrai slimnīcai ir savas metodes, kā pasargāt sevi no parādniekiem, kuru skaits aug dramatiski. P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā gadījumos, kad klienti nepilda savas finansiālās saistības, nauda tiek atgūta ar parādu piedziņas uzņēmumu starpniecību. Kopējā pacientu parādu summa šobrīd ir sasniegusi apmēram 600 000 latu un katru mēnesi pieaug par aptuveni 20 000 latu.
Citāda parādu piedziņas prakse ir Rīgas Austrumu slimnīcā, kur, sasummējot pēdējo trīs gadu slimnieku nesamaksātās naudas summas, parāds sasniedz vienu miljonu latu jeb vairāk nekā 300 tūkstošus latu gadā.
Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka pastāstīja, ka pirms vairākiem gadiem iestādei bijis līgums ar parādu piedzinējiem, taču iestādes vadība nav bijusi mierā ar piedzinēju diezgan agresīvajām vēstulēm slimniekiem, turklāt pierādījies, ka, strādājot civilizētākā veidā, var sasniegt tādu pašu rezultātu, kā to spējuši piedzinēji, – viņi atguvuši apmēram 20% no nesamaksātajām summām.
Lai nešokētu pacientus, slimnīca slēdz līgumu par atlikto maksājumu, kas var ievilkties līdz pat pusgadam. Veselības ministrijas valsts sekretārs un arī kapitāldaļu turētājs valsts slimnīcās Rinalds Muciņš ir informēts par slimnieku parādiem lielajās slimnīcās un uzskata, ka tas ir nevis valsts, bet katras slimnīcas ziņā, kā piespiest slimniekus samaksāt par ārstēšanos.
