Rīga, 1.dec., LETA. Nodoklis par darba devējam piederošas automašīnas izmantošanu privātām vajadzībām varēs sasniegt 85,13 latus mēnesī, paredz šodien Saeima galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Finanšu ministrija vēl izstrādās Ministru kabineta noteikumus, kuros paredzēs, ja netiek veikta uzskaite par automašīnas izmantošanu, nodoklis būs jāmaksā no 150 latu liela ienākuma, bet, ja tiek veikta uzskaite, par automašīnu – vecāku par pieciem gadiem – būs jāmaksā no 11 santīmiem par kilometru, bet pārējām – no 15 santīmiem par kilometru.
Nodokli maksās darba devējs, bet tas tiks skaitīts pie dienesta auto lietotāja darba algas.
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Finanšu ministrijā, valdībā tiks iesniegts priekšlikums nodokļa administrēšanai, kurā būs konkrēti noteikta nodokļa aprēķināšanas un piemērošanas kārtība.
Finanšu ministrijas pašreizējais priekšlikums nodokļa aprēķināšanai paredz, ka gadījumos, kad darba devējs neveic uzskaiti par darba automašīnas izmantošanu personīgām vajadzībām, pie darba ņēmēja apliekamā ienākuma tiks pieskaitīti 150 lati un no tiem ieturēti nodokļi – iedzīvotāju ienākumu nodoklis (IIN) un sociālās iemaksas.
Savukārt gadījumā, ja darba devējs veiks uzskaiti, apliekamā summa varētu tikt rēķināta atkarībā no nobraukto kilometru skaita un automašīnas vecuma – par automašīnām, kas vecākas par pieciem gadiem vai kuru motora tilpums pārsniedz 2000 kubikcentimetru, apliekamo ienākumu rēķināt kā 11 santīmus par katru nobraukto kilometru. Savukārt par pārējām automašīnām apliekamo ienākumu rēķināt kā 15 santīmus par katru nobraukto kilometru.
Piemēram, pēc automašīnas spidometra rādījumiem, kas fiksēti uz mēneša pirmo un pēdējo datumu, nobraukts 3000 kilometru. Saskaņā ar veikto uzskaiti 2700 kilometri nobraukti saimnieciskās darbības vajadzībām. Tātad pārējie 300 kilometri ir uzskatāmi par nobrauktiem personīgām vajadzībām. Automašīna ir 6 gadus veca. Tādējādi apliekamā labuma vērtība ir 300 kilometri, reizināti ar 11 santīmiem, kas ir 33 lati. Tādējādi 33 lati tiek uzskatīti par gūto ienākumu un no tiem tiek aprēķināti nodokļi – IIN un sociālās iemaksas.
SIA “GSM Apsardze” vadītājs Latvijā Raivis Ozoliņš biznesa informācijas portālam “Nozare.lv” iepriekš sacīja, ka dienesta auto nodokļa pieņemšana ir drosmīgs solis – ja Valsts ieņēmumu dienests spēs pienācīgi sekot līdzi uzņēmumu darbībām, pieļaujams, ka valsts spēs iekasēt plānotos nodokļus un, iespējams, pat vairāk.
Joprojām ir pāris neskaidrības, kas nodokļa administrēšanā būtu jāizskaidro. “Uzskatu, ka uzņēmumi, stingrāk sekojot līdzi savu autoparku un darbinieku gaitām arī darba laikā, atklās, ka patiesībā ir iespējams vēl vairāk efektivizēt uzņēmuma veicamās darbības, kas īpaši pašreizējā ekonomiskajā situācijā ir ļoti svarīgi,” stāsta SIA “GSM Apsardze” vadītājs.
Pašreiz vēl nav īsti skaidrības saistībā ar paša nodokļa administrēšanu. Iepazīstoties ar pieņemto lēmumu, dažādos medijos izskanēja dažāda informācija – ka vērtību par nobraukto kilometrāžu privātajām vajadzībām varētu noteikt pēc transportlīdzekļa vecuma, transportlīdzekļa litrāžas, bija pat atrodama informācija, ka tiks vērtēti abi kritēriji kopā. “Tas pašreiz rada apjukumu, bet ticu, ka tuvākajā laikā šie kritēriji tiks precizēti,” norāda Ozoliņš.
Uzņēmējs norāda, ka vēl viens būtisks un neatbildēts jautājums ir – vai uzņēmumiem, kuros tiks veikta autoparka darbības uzskaite, tiek plānots noteikt privātajiem braucieniem veiktās kilometrāžas “griestus”, no kuriem tiks maksāti nodokļi. “Dīvaina būtu situācija, kad uzņēmums, kurš veic sava autoparka monitoringu un atskaitās par sava autoparka aktivitātēm, nodokļos maksātu vairāk par uzņēmumu, kas šo procesu neveic, un mēnesī valstij nodokļos maksā fiksētu nodokļu summu 85,13 latu apmērā (nodokļi no 150 latiem).”
Prātīgi būtu, ja tiktu noteikti privāto braucienu kilometrāžas “griesti”, piemēram, 1000 kilometri, par kuriem tiek maksāts dienesta auto nodoklis, norāda Ozoliņš. “Piemēram, ja darbinieks būs sasniedzis personīgo braucienu “griestus” (1000 kilometri reiz 0,15 lati par kilometru, kas ir 150 lati), tad no šīs summas arī tiks nomaksāti nodokļi, kas ir līdzīgi tiem uzņēmumiem, kuri sava autoparka uzskaiti neveic. Savukārt, ja tiek veikti vairāk nekā 1000 kilometri, tad par papildus kilometriem nodokļi vairs netiek iekasēti, tā kā tie jau ir virs privāto braucienu augšējās robežas,” skaidro “GSM Apsardze” vadītājs.
Savā ziņā šāda nodokļa ieviešana ir papildu slogs uzņēmumiem, bet, no cita viedokļa skatoties, – prakse liecina, ka liela daļa uzņēmumu, kas ir uzsākuši sava autoparka monitoringu, ļoti īsā laika periodā ir spējuši samazināt savus izdevumus un uzlabojuši darbības rezultātus, jo ir radusies iespēja veikt detalizētu un precīzu resursu pārraudzību savā uzņēmumā. Līdz ar to šis nodokļu slogs lielai daļai uzņēmumu, iespējams, palīdzēs nodrošināt resursu labāku pārvaldību, un gala rezultātā sākotnējā neapmierinātība ar jauno nodokli pāraugs efektīvā uzņēmumu resursu pārvaldībā.
