Veicot dabas apsekojumus Latvijas pļavās, purvos, mežos, upēs un ezeros,
piejūras un iekšzemes kāpās, alās un iežu atsegumos, aptuveni divi simti dabas ekspertu jau ceturto gadu fiksē Latvijas
dabas veselības stāvokli. Šobrīd apkopotie triju sezonu dati liek aizdomāties
par divējādām lietām. Iežu atsegumu un virsāju biotopu ir konstatēts vairāk kā
domāts līdz šim. Tomēr apstiprinās arī
nelabvēlīgās tendences: lielu daļu upju ietekmē bebri, bioloģiski vērtīgo zālāju
platības turpina sarukt, mežu biotopi sastopami fragmentēti, piekrastes biotopu
kvalitāti ietekmē pieaugošā antropogēnā slodze, bet mežaino kāpu platības samazinās
apbūves dēļ.
Situāciju
komentē Dabas skaitīšanas vadītāja Irisa Mukāne: “Dabas skaitīšana ir
pirmreizējā dabas vērtību inventarizācija visas valsts mērogā. Šobrīd ir
noslēgusies ceturtā lauku darbu sezona un sākam izskatīt tās datus, tādēļ šobrīd vēl
nefokusējamies uz kopējiem cipariem, jo arī jaunākie dati
var ieviest izmaiņas. Turklāt jāatminas, ka biotops ir tikai viens elements
no kopīgās un funkcionējošās ekosistēmas”.
Piemēram,
apsekojot vairāk nekā 130 tūkstošus ha zālāju, šobrīd mazāk kā puse no tiem atbilst
bioloģiski vērtīgo zālāja (BVZ) statusam. BVZ platību sarukšana saistīta ar
cilvēku paradumu maiņu, cilvēkiem pārceļoties uz dzīvi pilsētā, lauksaimniecībā
pieaugot aramzemju īpatsvaram utt. Diemžēl zālāji ir teju
vienīgā biotopu grupa, kas bez cilvēka līdzdalības nevar pastāvēt, jo nepļauti
un nenoganīti drīz vien aizaug ar krūmiem un kokiem.
Pretējs
piemērs ir mežu biotopi, kas ļoti labi var iztikt bez cilvēka iesaistes. Četru
sezonu laikā apsekoti ap 800 tūkstoši ha mežu, kuri atlasīti pēc dažādiem
kritērijiem no pieejamās informācijas, piemēram, pēc mežaudzes vecuma, koku
sastāva un citām pazīmēm, kas varētu liecināt, ka konkrētā platībā varētu būt
cilvēka darbības maz ietekmēta mežaudze jeb biotops. Provizoriskie dati
liecina, ka meža biotopi konstatēti nepilnā trešdaļā no apsekotajām mežaudzēm.
Visvairāk meža biotopi atklāti jau esošajās īpaši aizsargājamās dabas
teritorijās, bet ārpus tām – teju ceturtajā daļā no apsekotās platības. Jāņem
vērā, ka šie ir provizoriskie rezultāti, kam pievienosies meža biotopu platības
no Gaujas un Ķemeru Nacionālā parka un Lubānas mitrāja, kur kopumā tiek skatīti
162 tūkstoši ha mežu.
Atgādinām, ka
biotopa konstatēšana ir vērtīga informācija zemes īpašniekam par tā īpašumā
sastopamajām dabas vērtībām, kas nereti veidojušās pat vairākus gadu desmitus
vai simtus. Citiem vārdiem sakot, tā ir atzinība īpašniekam par līdz šim vispiemērotāko biotopa apsaimniekošanu.
Diemžēl ne katrs īpašnieks vairs var lepoties ar šādām dabas vērtībām savā
īpašumā.
Dabas skaitīšanas dati
aplūkojami Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”
(https://ozols.gov.lv/pub), kas pieejama ikvienam un nodrošina daudz
operatīvāku un ērtāku datu aprites informāciju.
Nākamos mēnešus tiks
veikta ceturtās sezonas datu kontrole, salīdzinot eksperta šogad klātienē
redzēto ar datu bāzēs un kartēs pieejamo informāciju. 2021. gada otrajā pusē
būs apkopota, pārbaudīta un digitāli pieejama informācija par visiem dabas
skaitīšanas datiem jeb Eiropas Savienības (ES) nozīmes biotopiem.
Biotopu
kartēšana ir tikai viena no trim Dabas skaitīšanas jeb ES Kohēzijas fonda
projekta “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības
saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” aktivitātēm. Plašāka
informācija pieejama vietnē “www.skaitamdabu.gov.lv”, kā arī ‘www.daba.gov.lv” un “www.varam.gov.lv“.
