Tā kā vēl nav izstrādāts Nacionālās attīstības plāns (NAP), kurā būtu noteiktas prioritātes Eiropas Savienības kohēzijas politikas atbalstāmajām jomām, Finanšu ministrija (FM) ķērusies pie plāna B. Proti, nevis gaidīt, kad NAP tiks noteiktas prioritātes, bet pašiem tās izdalīt un pēc tam nodot apstiprināšanai valdībā, norādīja ministrijas valsts sekretāra vietnieks Aleksandrs Antonovs.
Viņš piebilst, ka teorētiski tas neesot pareizi, bet patlaban cita veida, kā nonākt pie saraksta, nav.
FM aplēses liecina – EK pašreizējā priekšlikuma ieviešanas gadījumā 2014.-2020. gada plānošanas periodā Latvijai pieejamais Eiropas Sociālā, Eiropas Reģionālās attīstības un Kohēzijas fonda finansējums būs aptuveni par vienu miljardu eiro mazāks nekā pašreizējā plānošanas periodā, kad kopējais kohēzijas politikas īstenošanai pieejamais ES finansējuma apmērs ir aptuveni 4,5 miljardi eiro.
Gaidāmais finansējuma samazinājums saistīts ar ieceri maksimāli saņemamos ES finansējuma griestus noteikt 2,5% apmērā no saņēmējvalsts nacionālā kopienākuma. Pagaidām atbalstāmās jomas ir novērtētas tikai pēc to ietekmes uz IKP.
Prioritātēs, pēc minētā kritērija, iekļuvusi nodarbinātība un sociālā iekļaušana, informācijas sabiedrība, transporta infrastruktūra, vide un pētniecības un tehnoloģiju attīstība.
