Iedzīvotājiem biežāk dodoties atpūsties pie dabas, šopavasar
tiek saņemts arvien vairāk ziņojumu par savvaļā manītiem
brūnajiem lāčiem (Ursos arctos), un šī ir viena no
liecībām, ka pēdējo gadu laikā ķepaiņu skaits Latvijā
palielinājies.
Ziņojumi par pamanītiem lāčiem pēdējo dažu nedēļu laikā
saņemti no Līgatnes, Aizkraukles, Limbažu puses, Madonas novada.
Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta
vadītāja Gita Strode skaidro, ka lielāks ziņojumu skaits par
sastaptajiem lāčiem saistīts gan ar to, ka cilvēki biežāk dodas
pie dabas un atpūšas prom no labiekārtotām takām, gan arī ar
to, ka aizvien plašāk tiek izmantoti dažādi tehniskie līdzekļi,
piemēram, novērošanas kameras pie dzīvnieku barotavām.
“Pēdējo
10 gadu laikā Latvijā pamazām savvaļā atgriežas lāči un to
skaits ir palielinājies. Šobrīd Latvijā savvaļā sastopamo lāču
skaits lēšams 20 līdz 30 dzīvnieki, un speciālisti
vērtē, ka pamazām atjaunojas sava lāču populācija, taču
pagaidām joprojām nav oficiāla apstiprinājuma, ka lāči Latvijas
teritorijā vairotos,” pauž G. Strode.
Nebrīvē Latvijā lāči tiek turēti tikai atsevišķās vietās
– Rīgas Zooloģiskajā dārzā un tā filiālē “Cīruļos”,
Ķekavas novada “Mežavairogos” un Līgatnes dabas takās, kur
sastopami trīs lāči – Mikus, Puika un Ilzīte.
Latvijā nav fiksēti gadījumi, kad savvaļas lāči uzbrūk
iedzīvotājiem, tomēr pēdējos gados ir bijušas situācijas, kad
savvaļas lāči no cilvēkiem nebaidās. Piemēram, pērn Igaunijas
pierobežā novēroti divi droši lācēni, kas bija palaisti savvaļā
no audzētavas, bet Latvijas-Krievijas pierobežā sastapti
droši lāči, kas apciemoja tālbraucējus šoferus un prašņāja
ēdienu.
Visos šajos gadījumos lāču drosme bija saistīta ar cilvēku
rīcību – daļēji pieradinātu dzīvnieku palaišana savvaļā vai
lāču regulāru piebarošanu.
Lauku apvidos, kur parādījušies lāči, noteikti jāpiedomā
par to, kur un kā tiek novietoti atkritumi – urnām jābūt
slēgtām, lai tās nepievilinātu savvaļas dzīvniekus. Vienlaikus
jāuzmanās dravniekiem – lāču radītie postījumi bišu dravām
var palielināties, ja savlaicīgi netiek veikti preventīvi
pasākumi. Pagājušajā gadā Dabas aizsardzības pārvalde saņēma
27 pieteikumus un izmaksāja 20 985 eiro kompensācijās par lāču
nodarītajiem zaudējumiem biškopībā, bet šogad īsā laika posmā
saņemti jau 17 pieteikumi par ķepaiņu izpostītām bišu dravām.
Sastopot lāci savvaļā, zvēra uzmanību prognozēt ir grūti,
taču visticamāk reakcija būs bailes un mēģinājumi izvairīties
no cilvēka. Ja tomēr gadās satikt lielo dzīvnieku, jāievēro
daži padomi. Lielākoties lācis vispirms cenšas pretinieku izzināt
un nobiedēt. Ja cilvēks izturas nosvērti un mierīgi, dzīvnieks
parasti atkāpjas. Lācim nedrīkst skatīties acīs, jo šādu
rīcību tas uztver kā izaicinājumu, kas provocē uzbrukumu.
Satiekot dzīvnieku, kas gatavojas uzbrukt, jācenšas mierīgi
atkāpties, nepagriežot dzīvniekam muguru. Noteikti nedrīkst
pagriezties ar muguru pret zvēru un skriet projām, jo tas var
izsaukt plēsēja instinktu, kad tam jāķer bēgošs medījums.
“Dodoties
dabā ir jāatceras, ka mēs neesam vienīgie, kas tur atrodas –
dabu mēs dalām ar dzīvniekiem, par kuru klātbūtni parasti
uzzinām vien pēc to atstātajām pēdām: ķepu nospiedumiem,
ekskrementiem vai kādas citas pazīmes, pašu dzīvnieku neredzot.
Jebkurš savvaļas iemītnieks, arī plēsīgie dzīvnieki ir dabas
vērtība, kas jāciena un jāsargā,” uzsver G. Strode.
Lai izvairītos no sastapšanās ar lāci:
·
pastaigas
laikā turies uz meža takām un ceļiem;
· ar
savu uzvedību netraucē citus dabas baudītājus un meža
iemītniekus, bet laiku pa laikam uzkāp uz kāda zara, ierunājies
vai iedziedies;
· rūpīgi
vēro dabu sev apkārt,
lai dzīvnieka klātbūtni varētu laikus pamanīt;
·
ja
mežā šķērso nepārredzamu vietu, tad pastiprināti liec par savu
klātbūtni manīt;
Ja esi pamanījis lāci:
· netuvojies
lācim, nemēģini to panākt vai aiztikt dzīvnieku vai tā mazuļus;
· iespējami
ātri, bet neskrienot dodies prom no tikšanās vietas;
· negriez
lācim muguru – atkāpies atmuguriski;
· neskaties
lācim acīs – dzīvnieks var to uztvert kā izaicinājumu;
· uzvedies
klusi, līdz dzīvnieks dodas savās gaitās.
Vairāk
uzzināt par šo dzīvnieku var, noskatoties video un iepazīstoties
ar vizītkarti Līgatnes dabas taku tīmekļa vietnē:
http://www.ligatnesdabastakas.lv/musu-dzivnieki/brunais-lacis/.
