Rīga, 23.janv., LETA. Latvijas eksportam ir neskaidra nākotne, tomēr atsevišķi uzņēmumi šajā jomā strādā ļoti veiksmīgi, raksta biznesa informācijas portāls “Nozare.lv”.
Ekonomiskie satricinājumi Latvijā vairāk nekā jelkad agrāk aktualizējuši nepieciešamību pēc strauja eksporta pieauguma. Diemžēl šo frāzi deklarēt ir daudz vieglāk, nekā īstenot dzīvē. Turklāt arī valdība pēdējo gadu gaitā, neraugoties uz prognozēm par drīzu ekonomiskās krīzes iespējamību, lietas labā nav darījusi gandrīz neko. Neraugoties uz to, atsevišķas rūpniecības nozares turpina veiksmīgi realizēt produkciju ārvalstu tirgos.
Kā uzsver “Nozare.lv” eksperti, pašreizējo Latvijas uzņēmumu eksportspēju nosaka virkne faktoru, tomēr galvenais no tiem ir globālās ekonomikas lejupslīde, kas lielai daļai rūpnieku liek ražošanas apjomus samazināt.
Šobrīd straujāk augošākā Latvijas rūpniecības nozare ir citu transporta līdzekļu – kuģu, laivu un sliežu transporta – ražošana, kur aizvadītā gada novembrī fiksēta par 54% lielāka produkcijas izlaide nekā gadu iepriekš.
Kā pastāstīja Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas vadītājs Vilnis Rantiņš, šajā nozarē Latvijā darbojas tādi uzņēmumi kā “Rīgas kuģu būvētava”, “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca” un “Rīgas vagonbūves rūpnīca”. Līdz šim veiksmīgi darbojušies visi trīs no minētajiem. Lielu pienesumu šobrīd dodot kuģu korpusu eksports uz Norvēģiju, kas jau iepriekšējos gados bija nozīmīgs “Rīgas kuģu būvētavas” darbības lauks.
Kā samērā veiksmīgus eksportētājus viņš min arī tādus uzņēmumus kā “Prometāls”, “Komforts” un “Grandeg”.
Runājot par prognozēm attiecībā uz kopējo mašīnbūves un metālapstrādes nozares eksportu šogad, Rantiņš ir piesardzīgs. Viņš norāda, ka pērn perspektīvs tirgus šķitis Krievija, kas Latvijas uzņēmumiem lielā mērā kompensēja ekonomisko lejupslīdi pasaules attīstītajās valstīs, savukārt tagad arī Krievijā ir grūti pārdot, ko lielā mērā veicinājusi arī rubļa devalvācija.
Līdzīgu viedokli saistībā ar eksporta prognozēm izsaka Latvijas Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas vadītājs Guntis Strazds. Viņš norāda, ka patlaban uzņēmumi vairāk uzmanību pievērš “pašreizējā ugunsgrēka dzēšanai”, tāpēc daudzi nākotnes projekti esot nedaudz atlikti. Kā viens no tādiem, kas Latvijas tekstilrūpniecībai ļautu uzlabot produkcijas noietu, ir kaņepāju filca ražošana Eiropas autorūpniecībai, projektu atliekot uz gada otro pusi.
Savukārt attiecībā uz šogad augošākajiem noieta tirgiem Strazds min Vidusāziju, taču konkrētas prognozes par to, cik šis reģions šogad ienesīs Latvijas tekstilnieku un apģērbu ražotāju maciņos, pagaidām atturējās izteikt.
Ar daudz lielāku optimismu sevi piesaka atsevišķi kokapstrādes uzņēmumi. Kā norāda SIA “Sēlijas mežs” direktors Imants Ņikitins, eksporta iespējas uz Franciju, Nīderlandi, Itāliju, nedaudz arī uz Spāniju pašreizējās krīzes apstākļos ir paplašinājušās.
“Apstākļi kļuvuši būtiski labvēlīgāki – mēs eksportējam kempinga un dārza mājiņas, un šobrīd tirgos izejmateriālu cenas ir krietni samazinājušās, līdz ar to ir samazinājušās ražošanas izmaksas. Pateicoties lētajām izejmateriālu cenām, produkts nedaudz lētāks kļuvis arī gala patērētājam. Tāpēc varu apgalvot, ka šobrīd eksporta iespējas ir plašākas nekā pirms krīzes. Eksportējam 90%-95% no uzņēmuma kopējas izlaides,” situāciju raksturo Ņikitins.
Pašlaik gadā tiek eksportēta produkcija divu miljonu eiro (1,4 miljonu latu) apmērā, taču minēto valstu tirgus apstākļi liecina, ka eksporta apjomiem ir reālas iespējas pieaugt.
Kā norāda AS “Latvijas finieris” valdes loceklis Mārtiņš Lācis, par veiksmīgākajām uzņēmuma produkcijas patērētājām šobrīd var nosaukt Somiju, Lielbritāniju un Franciju. Ir klienti, kuriem ir ļoti paveicies un klājas labi, jo ir valsts pasūtījumi vai arī ir izveidoti uzņēmējdarbību atbalsta mehānismi dažādu fondu vai valsts atbalsta programmu veidā.
“Jāpiezīmē, ka arī mazie un vidējie uzņēmumi salīdzinoši ir labākā pozīcijā. Tie ir elastīgāki un spēj ātrāk reaģēt uz tirgus izmaiņām, un līdz ar to turpina strādāt savā ritmā,” saka Lācis.
Pasaules ekonomiskā lejupslīde un grūtības pārdot piemeklējušas arī vienu no Latvijas rūpniecības smagsvariem – pārtikas ražošanu. Tāpēc, lai uzlabotu pārdošanas apjomus, preču noieta iespējas tiek meklētas arī ārpus tradicionālajiem Latvijas eksporta tirgiem.
Kā stāsta Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe, runājot par valstīm, uz kurām tiek eksportēti Latvijā ražoti pārtikas produkti, nav iespējams izdalīt kādu konkrētu valsti, piemēram, Krieviju, un pateikt, ka visi pārtikas uzņēmumi veiksmīgi eksportē uz šo valsti.
“Piemēram, Latvijas piena produkti tiek eksportēti uz Taizemi, Malaiziju, Turciju, bet pavisam nesen ir eksportēta izmēģinājuma partija uz Irānu. “Rīgas piena kombināts” savu produkciju eksportē uz Krieviju, Somiju un Azerbaidžānu. Tradicionālie pārtikas produktu eksporta tirgi – Ziemeļāfrika un arābu valstis – pērk, bet produktu cenas ir ļoti zemas,” situāciju skaidro Gulbe.
Lai gan ekonomiskā krīze iespaido arī tos reģionus, kur mēs eksportējam informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumus, – ASV un Rietumeiropu, neviens pasūtītājs ārējos tirgos ar uzņēmumu noslēgtos kontraktus nav lauzis, norāda Baltijas lielākā IT pakalpojumu eksportētāja “Exigen Services” valdes priekšsēdētāja vietnieks un Baltijas reģiona vadītājs Guntis Urtāns.
Pašreiz krīzes ietekmi īpaši nejūt arī kompānija “TietoEnator”, saka uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Ozoliņš. “Mūsu tirgus ir diversificēts – strādājam aptuveni 30 valstīs, četros kontinentos. Dažās valstīs pieprasījums samazinās, savukārt citās – palielinās. Uzņēmums plāno izaugsmi arī 2009.gadā,” uzsver uzņēmējs.
IT kompānijas “SWH Sets” prezidents Jānis Rocēns pieļauj iespēju, ka uzņēmuma noieta tirgos Vācijā un Skandināvijas valstīs pakalpojumu cenas varētu kristies, taču pieprasījums pēc uzņēmuma nišas produktiem un risinājumiem tomēr būs. Tiek plānots, ka uzņēmuma ieņēmumi augs arī šogad.
Par būtisku Rocēns uzskata to, ka tiem uzņēmumiem, kam ir stabili eksporta kontrakti un kas jūtas komfortabli savās tirgus nišās, nu ir pieejams vairāk vietējo darbaspēka resursu nekā līdz šim. Jūtams, ka IT speciālisti cenšas meklēt darbu eksportspējīgos uzņēmumos.
