Atrodot putnu mazuli, vairumā gadījumu tas jāatstāj turpat,
kur atrasts, neatņemot mazuli tā vecākiem. Latvijas Ornitoloģijas
biedrība atgādina, ka svarīgi ir neiejaukties dabas procesos, lai,
vēloties darīt labu, cilvēks nekaitētu putnu dzīvei un
dabiskajai kārtībai tajā.
“Ik gadu saņemam satrauktus jautājumus par to, ko darīt ar
atrastu putnu mazuli. Vēršam uzmanību, ka putnu mazuļi nav
jāglābj. Putni mēdz atstāt ligzdas, vēl nemācēdami lidot.
Vecāki vēl aizvien pieskata šos putnus. Paturot prātā, ka
vairākas putnu sugas arī ligzdo uz zemes, tur atrastie putni
visticamāk atrodas savā īstajā vietā,” skaidro Latvijas
Ornitoloģijas biedrības ornitologs Agnis Bušs.
Jāatceras, ka putnu mazuli nevajag aiztikt un nekādā gadījumā
nedrīkst to nest uz savām mājām, tādejādi atņemot to putna
ģimenei un tā tābrīža mājvietai. Gadījumā, ja ir atrasts
putnu mazulis, labākā rīcība ir neiejaukšanās dabas procesos un
putna atstāšana tur, kur tas ir ieraudzīts. Kritiskās situācijās,
ja putns ir savainots, par to ir jāziņo pašvaldībai, kurai
jārīkojas saskaņā ar Dzīvnieku
aizsardzības likuma 39. pantu, vai jāsazinās ar
veterinārārstu.
Jāpatur prātā arī tas, ja cilvēks pienāk ligzdai pārāk
tuvu, tas var iztraucēt un aizbiedēt ligzdojošos putnus, atstājot
olas vai mazuļus bez vecākiem. Pieaugušo putnu uztraukums nodod
ligzdas atrašanās vietu iespējamiem postītājiem. Ir vērts
iegaumēt ligzdas atrašanās vietu, netuvoties tai ligzdošanas
laikā, tā vietā vērojot ligzdā notiekošo ar binokli.
“Sastopot svešu bērnu, paturēsim prātā, ka neviens par to
neparūpēsies labāk kā tā vecāki, un atcerēsimies arī to, ka
bērnu nolaupīšana ir sodāms pārkāpums. Un,
jā, tas attiecas arī uz putnu mazuļiem,” uzsver
ornitologs Viesturs Ķerus. Ligzdas postīšana ir likuma pārkāpums.
Ja kāds no ligzdas zog olas vai putnēnus vai ja tuvējā apkaimē
tiek iznīcināta svarīga ligzdošanas vieta, par to nekavējoties
ir jāinformē Dabas aizsardzības pārvalde.
Tas, kā cilvēks var palīdzēt putnam ligzdošanas laikā, ir
parūpēties par to, lai viņu mājdzīvnieki, piemēram, kaķi,
neapdraud putnus (vislabāk turot kaķus telpās),
necirst kokus un krūmus ligzdošanas laikā, kā arī pļaut zāli
putniem draudzīgā veidā. Tāpat vērtīga būs šī putnu mazuļa
ziņošana dabas novērojumu portālā “Dabasdati.lv”.
“Lai palīdzētu apzināt izmaiņas gājputnu populācijās,
bērni un jaunieši, viņu ģimenes, draugi un skolotāji vairāk
nekā 50 valstīs Eiropā, Āzijā un Āfrikā aicināti reģistrēt
gājputnu – baltā stārķa, bezdelīgas, svīres, dzeguzes, krastu
čurkstes, smilšu tārtiņa, bišu dzeņa – novērojumus
starptautiskās programmas “Dzīvais pavasaris” vietnē
https://bit.ly/3bEDlFB,
vēstot arī pārējo valstu dalībniekiem par to, cik un kādi
gājputni un kuros novados novēroti Latvijā,” saka Latvijas
Ornitoloģijas biedrības īstenotā projekta “Dzīvais pavasaris”
koordinatore Latvijā Kitija Balcare.
Programmu “Dzīvais pavasaris” vienpadsmito gadu koordinē
starptautiskā dabas aizsardzības organizāciju savienība “BirdLife
International”, ko Latvijā pārstāv Latvijas Ornitoloģijas
biedrība. Projekta īstenošanu jau trešo gadu finansiāli atbalsta
“BirdLife International” sadarbības partneris –
starptautiskais uzņēmums “HeidelbergCement”. Plašāk:
“www.springalive.net”.
