Rīga, 26.maijs, LETA. Valdība nolēmusi palielināt kopējo apjomu, kāds no visu Latvijas elektroenerģijas galalietotāju kopējā patēriņa obligāti nosedzams ar elektroenerģiju, kas ražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus.
Valdība šodien pieņēma Ekonomikas ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta noteikumos par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību.
Noteikumu projekts paredz palielināt kopējo apjomu, kāds no visu Latvijas elektroenerģijas galalietotāju kopējā patēriņa ir obligāti nosedzams ar elektroenerģiju, kas ražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošo regulējumu no 47,74% uz 52,67% 2009.gadā un no 49,30% uz 54,57% 2010.gadā.
Attiecībā uz biogāzes elektrostacijām noteikto daļu, kāda no visu Latvijas elektroenerģijas galalietotāju kopējā patēriņa ir obligāti nosedzama ar elektroenerģiju, kas ražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošo noteikumu redakciju, tiktu palielināta 2009.gadā no 1,97% uz 6,90% un 2010.gadā no 2,66% uz 7,93%.
Satiksmes ministrs Karpars Gerhards (TB/LNNK) sēdes laikā pauda bažas, ka, pieņemot šos grozījumus, atsevišķi atjaunojamie energoresursi vairs netiks atbalstīti tā, kā to paredzēja iepriekšējie noteikumi, kas tika pieņemti vienā no pēdējām Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdības sēdēm, kad Gerhards vēl bija ekonomikas ministrs. Politiķis arī lūdza viņa viedokli protokolēt.
Savukārt reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP) sacīja, ka noteikumu grozījumos bija nepieciešams iekļaut termiņu, līdz kuram tie ir spēkā. Arī Zalāns lūdza savu viedokli pievienot valdības lēmumam.
Lai arī Ekonomikas ministrija jau šorīt bija iesniegusi nepieciešamos dokumentus, šī jautājuma izskatīšana valdībā šodien tika sākta vēlāk, nekā plānots, jo ministriem noteikumu projekts sistēmā “e-portfelis” nebija pieejams laikus.
Kā teikts dokumenta anotācijā, salīdzinoši ar šobrīd spēkā esošo redakciju noteikumu projektā ir samazinātas iepirkuma cenas visiem atjaunojamo energoresursu veidiem, kā rezultātā ir iespējams palielināt no biogāzes saražotās elektroenerģijas obligātā iepirkuma apjomu vienlaikus, nepalielinot ietekmi uz elektrības gala tarifu, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošo regulējumu.
Tāpat grozījumi paredz vienkāršot nosacījumus, lai visiem pretendentiem būtu vienādas iespējas pretendēt uz tiesību iegūšanu pārdot no atjaunojamiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, līdz ar to vēja mērījumu veikšana ir uzņēmēju, projektu attīstītāju kompetence.
Noteikumu mērķis ir dot iespēju pēc iespējas plašākam komersantu lokam kvalificēties tiesību iegūšanai pārdot saražoto elektroenerģiju obligāti iepērkamā elektroenerģijas apjoma veidā, vienkāršojot administratīvās procedūras, tajā pašā laikā ieviešot stingrākus kontroles mehānismus plānotām elektrostacijām vai tām, kas palielina jaudu, kas dod tiesības Ekonomikas ministrijai anulēt izdotās atļaujas – administratīvos lēmumus, ja komersanti nepilda pienākumus, norādīts anotācijā.
Veicot šos grozījumus, atjaunojamo energoresursu ietekme uz elektroenerģijas gala patēriņa tarifiem saglabāsies nemainīga. Izpildot ar šiem grozījumiem noteikto Latvijas elektroenerģijas galalietotāju kopējā patēriņa daļu, kas obligāti nosedzama ar tādu elektroenerģiju, kura ražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus, no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponente būs 1,53 santīmi par kilovatstundu.
Lietotājiem, kas elektroenerģiju saņem pa zemsprieguma elektroenerģijas sadales sistēmas līnijām – mājsaimniecībām un maziem komersantiem, šī komponente veidos 18% no gala patēriņa tarifa, savukārt lietotājiem, kas elektroenerģiju saņem pa vidēja sprieguma elektroenerģijas sadales sistēmas līnijām – lielākiem komerciāliem patērētājiem, – 22%.
Palielinot atbalstu atjaunojamiem energoresursiem, samazinās Latvijas atkarība no fosilo energoresursu piegādēm, uzsvērts anotācijā.
Kā ziņots, ņemot vērā, ka šis jautājums iepriekš valdībā ir raisījis spraigas diskusijas, tā skatīšana jau vairākkārt tikusi atlikta. Šā gada 19.maija valdības sēdē jautājums tika atlikts, jo atzinumu par noteikumu projektu nebija sniegušas Tieslietu ministrija un Finanšu ministrija.
