Lai pievērstu uzmanību diskusijai par
ievestām, invazīvām un vietējās faunas sugām Latvijā, Latvijas
Malakologu biedrība par “Gada gliemi 2021” izvirzījusi birztalas
vīngliemezi Cepaea nemoralis, aģentūru LETA informēja biedrībā.
Birztalas vīngliemezis varētu būt ievests Latvijā apmēram pirms 200
gadiem, iedzīvojies. Atradnēs tas sastopams nelielās teritorijās, nav
uzskatāms par kaitēkli. Invazīvās sugas var būt dažādā veidā nonākušas
Latvijas teritorijā.
Malakologu biedrība skaidro, ka tās vairāk vai mazāk ir ieguvušas
kaitēkļa statusu, piemēram, Spānijas kailgliemezis, melngalvas
mīkstgliemezis. Lielākā daļa Latvijā sastopamo gliemju sugu ir vietējās
faunas sugas, proti, Latvijas teritorija iekļaujas to dabiskajā sugas
areālā. Nelielai daļai Latvijā sastopamo sugu subfosilas gliemju čaulas
atrastas pat arheoloģiskajos izrakumos, kas, nenoliedzami, norāda uz to
piederību Latvijas faunai.
Birztalas vīngliemeža čaulas augstums ir 12-22, dažreiz līdz 28
milimetriem (mm), platums 18-25, dažreiz līdz 32 mm. Čaula ir lodveida,
vītņojums konisks ar 5,5 vijumiem, šuves starp tiem samērā seklas.
Čaulas ieeja ir ar lielu, brūnu lūpu (atlocītu malu), atsevišķiem
eksemplāriem tā var būt gaiša vai pat balta. Čaulas pamatkrāsa ļoti
variē – bāli dzeltena, zaļdzeltena, citrondzeltena, dzeltensārta, brūna
ar violetu nokrāsu. Raksturīgas tumši brūnas spirāliskas joslas, kuru
skaits variē no vienas līdz piecām, stāsta speciālisti.
