Valsts vides dienests (VVD) turpmāk varēs piemērot naudas sodu
par neatļautu transportlīdzekļa apstāšanos vai stāvēšanu
Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu
aizsargjoslā un pludmalē arī situācijās, kad transportlīdzekļa
vadītājs neatradīsies pārkāpuma izdarīšanas vietā. To paredz
VVD un valsts akciju sabiedrības “Ceļu satiksmes drošības
direkcija” noslēgtā vienošanās par sadarbību apstāšanās vai
stāvēšanas noteikumu kontrolē. Naudas sods par šādu pārkāpumu
var sasniegt 350 eiro. Par to informē Valsts vides dienests
sabiedrisko attiecību speciāliste Daina Vārpiņa.
Noslēgtā vienošanās arī paredz, ka gadījumā, ja persona
neveiks brīvprātīgu naudas soda samaksu, līdz piemērotā naudas
soda samaksai būs liegts saņemt transportlīdzekļa vadītāja
apliecību, veikt personas īpašumā (valdījumā, turējumā) esoša
transportlīdzekļa valsts tehnisko apskati un reģistrācijas
darbības, izņemot transportlīdzekļa norakstīšanu un
transportlīdzekļa reģistrācijas pārtraukšanu uz laiku, nododot
numura zīmes.
Mehānisko transportlīdzekļu pārvietošanās, apstāšanās un
stāvēšanas noteikumu ievērošanu Baltijas jūras un Rīgas jūras
līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē kontrolē
VVD, Valsts policija, pašvaldības policija, pašvaldības vides
kontroles amatpersona vai pašvaldības vides inspekcija.
VVD veic gan plānveida vides normatīvo aktu ievērošanas
pārbaudes aizsargjoslās, t.sk. Baltijas jūras un Rīgas jūras
līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslās, gan reaģējot uz
iedzīvotāju ziņojumiem par iespējamiem pārkāpumiem. 2021. gada
1. pusgadā saņemti 12 iedzīvotāju ziņojumi par iespējamiem
pārkāpumiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes
aizsargjoslā un virszemes ūdeņu objektu aizsargjoslās, no kuriem
pārbaudes laikā 3 ir apstiprinājušies.
Savukārt 2021. gada jūlijā VVD, veicot saņemtās informācijas
pārbaudi, konstatēja būtiskus pārkāpumus Talsu novada Kolkas
pagastā – pludmalē bija izvietotas divas laivas (abas reģistrētas
CSDD kā mazizmēra kuģošanas līdzekļi, kā arī iekļautas
izsniegtajā zvejas licencē), kas pielāgotas tūrismam, izveidojot
uz tām konstrukcijas – kajītes. Tā kā krasta kāpu aizsargjoslā
un pludmalē novietot jebkādas konstrukcijas, pagaidu un saliekamās
būves, izņemot pludmales labiekārtošanas elementus (ārpus šim
nolūkam vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā
paredzētajām vietām) ir nelikumīgi, VVD ierosināja
administratīvā pārkāpuma lietvedību. Pārkāpējam – fiziskai
personai var tikt piemērots naudas sods līdz 1400 eiro, kā arī
tiks uzdots atgriezt laivām iepriekšējo statusu, demontējot
uzbūvētās kajītes, vai novietot laivas vietā, kur tas ir
atļauts.
Kopumā pārkāpumiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča
piekrastes aizsargjoslā ir vērojams sezonāls raksturs. Visbiežākie
pārkāpumi Kurzemes reģionā saistīti ar neatļautu
transportlīdzekļu novietošanu stāvēšanai piekrastes krasta kāpu
aizsargjoslā. Tāpat vasaras sezonā visā Latvijā krastu kāpu
aizsargjoslā bieži tiek kurināti ugunskuri un celtas teltis, ārpus
šim nolūkam iekārtotām vietām. Savukārt Pierīgā un Vidzemē
Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā biežāk
pārkāpumi konstatēti saistībā ar būvniecības jautājumiem
(tiek veikta ēku pārbūve, atjaunošana vai jauna būvniecība
Rīgas jūras līča kāpu zonā), un pārkāpēji veic darbības,
nesaņemot VVD ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu vai
tehniskos noteikumus.
Vai
zini, kas jāievēro Baltijas
jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā
un pludmalē?
Valsts
vides dienesta (VVD) vides inspektori šogad arvien biežāk saskaras
ar dažādiem pārkāpumiem Baltijas
jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā
un pludmalē.
Visbiežāk pārkāpumi saistīti ar neatļautu transportlīdzekļu
novietošanu stāvēšanai piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā.
Tāpat visā Latvijā krastu kāpu aizsargjoslā tiek kurināti
ugunskuri un celtas teltis, ārpus šim nolūkam iekārtotām vietām.
VVD ir konstatējis arī dažādus pārkāpumus, kad tiek veikti
būvniecības darbi bez VVD saskaņojuma – ēku pārbūve,
atjaunošana vai jauna būvniecība, kā arī ceļu būvniecība
Rīgas jūras līča kāpu zonā. Pārkāpēji veic darbības,
nesaņemot VVD ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu vai
tehniskos noteikumus.
Lūk, daži
padomi, kas jāievēro Baltijas
jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā
un pludmalē!
Transportlīdzekli novieto tam paredzētā vietā! Neizbraukā
kāpas un pludmali!
Nenovieto automašīnu stāvēšanai krasta kāpu aizsargjoslās,
ārpus vispārējas nozīmes ceļiem! Ar motociklu vai kvadraciklu
nebraukā piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā vai pludmalē! Tā
tiek izpostīta trauslā zemsedze kāpu joslā.
Iegaumē!
Par apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem
piekrastes kāpu aizsargjoslā VVD vides inspektori var sodīt bez
transportlīdzekļa vadītāja klātbūtnes!
-
Ievēro ceļazīmes un pašvaldību izvietotās norādes!
Daudzviet Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes
krasta kāpu aizsargjoslā ir izvietoti pašvaldību informatīvie
stendi, uz kuriem sniegta informācija par to, ko drīkst vai
nedrīkst darīt šajā teritorijā.
Ugunskura kuršanai un telts vietai izvēlies tikai šim nolūkam
iekārtotas vietas! Nemēslo, savāc aiz sevis atkritumus! Ja ir
iespēja, pacel vismaz dažus citu atstātos atkritumus!
-
Tikai saskaņoti publiskie pasākumi!
Atceries, ka publiskus sporta, izklaides vai atpūtas vai tml.
pasākumus drīkst rīkot, tikai saskaņojot ar attiecīgo
pašvaldību. Ja aizsargjosla atrodas īpaši aizsargājamā dabas
teritorijā – ar šīs teritorijas administrāciju. Tāpat krasta
kāpu aizsargjoslā un pludmalē nedrīkst novietot speciālās
dzīvojamās piekabes, jebkādas konstrukcijas, pagaidu un saliekamās
būves, izņemot pludmales labiekārtošanas elementus.
-
Esi atbildīgs īpašnieks!
Ja būvē, tad likumīgi! Iegaumē – krasta kāpu aizsargjoslā
un pludmalē aizliegts celt jaunas ēkas un būves, paplašināt
esošās, izņemot, ja tiek atjaunotas vai restaurētas esošās ēkas
un būves, būvētas palīgēkas pie esošajām dzīvojamām ēkām
vai pārbūvētas esošās ēkas vai būves, nepārsniedzot esošo
būvapjomu. Šādiem darbiem obligāti jāsaņem VVD saskaņojums, un
darbi var notikt tikai atbilstoši vietējās pašvaldības
teritorijas plānojumam.
Sezonas kafejnīcu, kā arī pludmales labiekārtošanas un
apsaimniekošanas sezonas būvju, kas nerada būtiskas ietekmes uz
vidi, saskaņošanas procesā, sabiedriskās ēdināšanas
pakalpojumu sniegšanai, kā arī pludmales labiekārtošanai un
apsaimniekošanai paredzēto sezonas būvju būvniecībai pludmalē
pilsētās un ciemos šobrīd jāsaņem tikai VVD saskaņojums.
Šobrīd VVD iepriekš minētajām pagaidu būvēm neveic ietekmes
sākotnējo izvērtējumu un neizsniedz tehniskos noteikumus. Minēto
būvju būvniecība var notikt pašvaldības teritorijas attīstības
plānošanas dokumentos šim mērķim paredzētās vietās, un
attiecīgajam pludmales posmam ir nodrošināta piekļuve.
Nenorobežo pieeju jūrai ar žogu vai kā citādi pludmalē un
tauvas joslā, kā arī netraucēt tur kājāmgājēju brīvu
pārvietošanos un atrašanos!
