Rīga, 16.maijs, LETA. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis kriminālprocesu pret kādu Rīgas slimnīcas neiroķirurgu par prettiesisku labuma pieprasīšanu no pacienta, aģentūru LETA informēja KNAB pārstāve Inta Šaboha.
KNAB izmeklētājs uzskata, ka kādas Rīgas pilsētas slimnīcas ārsts neiroķirurgs prettiesiski pieņēmis naudu, ko pieprasījis no pacienta par veiktajām procedūrām un sniegtajām konsultācijām. Šobrīd lietā tiek apzināti arī vairāki citi iespējamie gadījumi, kad ārsts prettiesiski pieprasījis un pieņēmis materiālas vērtības.
Naudas lielumu KNAB pagaidām neatklāj. Mediķim piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis – aizliegums izbraukt no valsts un liegums tikties ar konkrētām personām.
Saistībā ar prettiesisku labumu pieprasīšanu no pacientiem KNAB šogad saņēmis vairāk nekā desmit iesniegumus un ziņojumus. Turklāt KNAB ir sāktas pārbaudes par prettiesisku labumu pieprasīšanu, norādīja Šaboha.
Krimināllikums par prettiesiska labumu pieprasīšanu un pieņemšanu paredz brīvības atņemšanu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu. Savukārt par prettiesiska labumu došanu var sodīt ar piespiedu darbu, naudas sodu vai brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem.
KNAB aicina iedzīvotājus, kuru rīcībā ir ziņas par prettiesiskas labumu pieprasīšanas gadījumiem, vērsties KNAB Ziņojumu centrā – bezmaksas uzticības tālrunis: 80002070.
KNAB informē, ka no kriminālatbildības var atbrīvot personu, kura prettiesiski devusi labumu, ja labums šai personai pieprasīts vai izspiests vai ja tā pēc noziedzīgo darbību izdarīšanas labprātīgi paziņo par notikušo un aktīvi veicina noziedzīgā nodarījuma atklāšanu.
KNAB jau februārī paziņoja, ka neoficiāli maksājumi ārstniecības personām nav mākslīgi aktualizēta problēma, bet tā ir realitāte, ar ko pacienti saskaras ikdienā. Korupcijas izplatību veselības aprūpes sistēmā apstiprina arī vairāki socioloģiskie pētījumi – neoficiāli maksājumi ārsta un pacienta attiecībās ir bieža parādība.
KNAB uzskata, ka sabiedrības toleranci pret korupciju veselības aprūpē var mazināt ne tikai ar apkarošanas pasākumiem, bet arī ar regulārām iedzīvotāju informēšanas un izglītošanas aktivitātēm.
KNAB uzsver, ka ideālajā situācijā, iedzīvotājiem vēršoties ārstniecības iestādēs, pacientiem ir jābūt skaidrībai par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, to saņemšanas un apmaksas kārtību, neizmantojot prettiesiskus paņēmienus.
2012.gada novembrī veiktajā socioloģiskajā aptaujā noskaidrots, ka pēdējo divu gadu laikā lielākā sabiedrības daļa jeb 67,4% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir saskārusies ar jautājumu risināšanu ārstniecības iestādēs, bet 28% no tiem ir izmantojuši neoficiālus maksājumus, dāvanas vai pazīšanos. Ņemot vērā, ka aptaujā tika vērtēta iedzīvotāju personiskā pieredze saskarsmē ar korupcijas problēmām, ko aptaujātie parasti cenšas neatklāt, tad tik liels personu īpatsvars, kas gatavi anonīmi atklāt šādu paņēmienu izmantošanu, liecina par augstu korupcijas izplatības līmeni veselības aprūpes sistēmā.
KNAB ir veicis korupcijas risku analīzi veselības aprūpes sistēmā, izstrādājis konkrētus priekšlikumus to mazināšanai, kas šobrīd ir iesniegti izvērtēšanai Veselības ministrijai.
Februārī, aktualizējot korupcijas problemātiku veselības aprūpē KNAB sāka sociālo kampaņu “Neriskē!”.
