Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par
apdrošināšanu bezdarba gadījumā”, no deviņiem līdz astoņiem
kalendārajiem mēnešiem samazinot bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu.
Par šie grozījumiem nobalsoja 55 deputāti, savukārt 32 parlamentārieši balsoja pret.
Pret šo ieceri asi iebildusi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS).
Līdz ar grozījumiem samazināts bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums
no deviņiem uz astoņiem kalendārajiem mēnešiem un veiktas izmaiņas
bezdarbnieka pabalsta apmērā, samazinot izmaksājamo bezdarbnieka
pabalsta proporciju par trešo mēnesi no pilna apmēra uz 75%, par piekto
un sesto mēnesi no 75% uz 50% un par septīto un astoto mēnesi no 50% uz
45% no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta.
Kā apgalvo Labklājības ministrijā (LM), izmaiņas paredzētas, lai
motivētu ātrāku un efektīvāku atgriešanos darba tirgū un pilnvērtīgu
iekļaušanos sociālās apdrošināšanas sistēmā.
Pārskatot bezdarbnieku pabalstu politiku, tika rasti finanšu
līdzekļi, lai paaugstinātu minimālo vecuma pensiju aprēķina bāzi līdz 80
eiro un personām ar invaliditāti no bērnības līdz 122,69 eiro, savukārt
valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu personām ar invaliditāti līdz 80
eiro un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu personām ar invaliditāti
no bērnības līdz 122,69 eiro.
LM uzsvēra, – ierobežota finansējuma apstākļos izmaiņas bezdarbnieka
pabalsta izmaksā ir iespēja daļēji finansēt politikas plānošanas
dokumentā “Plāns minimālo ienākumu līmeņa pilnveidošanai
2020.-2021.gadam” noteiktos pasākumus.
Ministrijas ieskatā, bezdarbnieku atgriešanās darba tirgū
veicināšana, tādējādi risinot darbaspēka pieejamības problēmu,
vienlaikus radot iespēju finanšu līdzekļu novirzīšanai minimālo ienākumu
atbalsta sistēmas pilnveidošanai, ir uzskatāms par pietiekami nozīmīgu
sabiedrības labumu, kura sasniegšanai pieļaujams samērīgi ierobežot
privātpersonu tiesiskās intereses. Līdz ar to LM to uzskata par samērīgu
ierobežojumu.
Pret minēto priekšlikumu iestājās opozīcijas deputāti, uzsverot, ka
šāds risinājums nav pareizs. Opozīcijas partiju frakcijas rosināja
atteikties no pirmajā lasījumā atbalstītajām normām, taču komisijas
vairākums šādus priekšlikumus noraidīja.
Vienīgais atbalstītais priekšlikums, kura autors ir LM, paredz, ka
grozījumi saistībā ar bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu attiecināmi
arī uz personām, kuras bezdarbnieka statusu pirmreizēji ieguvušas līdz
2019.gada 31.decembrim.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) brīdinājusi, ka
bezdarbnieku pabalstu samazināšana darbiniekam nozīmēs arī mazāku
pensiju nākotnē.
Vērtējot šo priekšlikumu, LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns paudis,
ka “tiesiskais nihilisms diemžēl sasniedzis arī labklājības nozari”.
Baldzēns uzskata, ka darbinieki, kuri šobrīd apzinīgi maksā valsts
sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tiek nostādīti ķīlnieku
situācijā, tostarp tiek dots signāls – nemaksājiet, jo valstij nevar
ticēt.
Šie likuma grozījumi iekļauti nākamā gada valsts budžeta paketē.
