Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) piektdien
nolēma parakstu vākšanu par Valsts prezidenta Egila Levita apturētajām
izmaiņām pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtībā rīkot no 16.janvāra līdz
14.februārim.
Pēc informācijas apkopošanas parakstu vākšanas rezultātus oficiāli plānots apstiprināt 21.februārī.
Pēc vairāk nekā trešdaļas opozīcijas deputātu iesniegtās prasības
Valsts prezidents ir apturējis likumu grozījumus, kas cita starp
paredzētu Rīgas domes ievēlēšanu uz vairāk nekā pieciem gadiem
galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanu gadījumā. Satversme nosaka, ka
Valsts prezidentam ir jāaptur likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem, ja
to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu.
Pēc tam, kad prezidenta apturēja grozījumu Republikas pilsētas domes
un novada domes vēlēšanu likumā un likumā “Par pašvaldībām”
publicēšanu, CVK divu mēnešu laikā, rīkojot parakstu vākšanu, ir
jānoskaidro, vai apturētie likumprojekti nododami tautas nobalsošanai.
Šādā kārtībā apturētais likums ir jānodod tautas nobalsošanai, ja
mēneša laikā to pieprasīs ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju jeb
šajā gadījumā – 154 868 cilvēku. Ja nepieciešamie paraksti netiks
savākti, likums būs jāpublicē.
CVK vadītāja Kristīne Bērziņa skaidroja, ka parakstu vākšana notiks
30 dienas un noritēs klātienē parakstu vākšanas vietās kā pašvaldībās,
tā arī ārvalstīs. “Mēs ceram, ka pirmajā janvāra nedēļā pašvaldības
varētu apzināt parakstu vākšanas vietas, un janvāra vidū mēs varētu
noteikt parakstu vākšanu, lai līdz 23.februārim noteiktu savākto
parakstu skaitu,” sacīja Bērziņa.
Parakstu vākšanas vietas jānosaka pilsētu un novadu domēm, un katrā
pašvaldībā tās iekārtojamas ar tādu aprēķinu, lai uz 10 000 vēlētāju
būtu vismaz viena parakstu vākšanas vieta. Iespēja parakstīties būs
jānodrošina ne mazāk kā četras stundas dienā, arī sestdienās, svētdienās
un svētku dienās, skaidroja CVK.
Ārvalstīs parakstu vākšanas vietas iekārto Latvijas vēstniecībās,
ģenerālkonsulātos un konsulātos. Iespēju piedalīties parakstu vākšanā
jānodrošina arī karavīriem un zemessargiem starptautisko operāciju
rajonos. Vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs ierasties
parakstu vākšanas vietā, būs iespēja pieteikties parakstu vākšanai savā
atrašanās vietā. Parakstu vākšana vēlētāju atrašanās vietās notiks
pēdējā parakstu vākšanas dienā. Iespēja pieteikties parakstu vākšanai
būs arī vēlētājiem apcietinājuma vietās.
Pēc parakstu vākšanas beigām CVK apkopos saņemto parakstu skaitu un
rezultātu paziņos Valsts prezidentam un publicēs izdevumā “Latvijas
Vēstnesis”. Ja parakstījusies būs vismaz viena desmitā daļa
balsstiesīgo, CVK trīs dienu laikā izsludinās tautas nobalsošanu, kurai
būs jānotiek ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc
izsludināšanas.
Satversme paredz, ka tautas nobalsošana par apturētu likumu tomēr
nenotiek, ja Saeima par to vēlreiz balso un ja par tā pieņemšanu nobalso
vismaz trīs ceturtdaļas no visiem deputātiem. Ja tautas nobalsošanas
izsludināšanai nepieciešamie paraksti netiks savākti, apturētie likumi
tiks publicēti un stāsies spēkā.
Kā ziņots, apturētie likumu grozījumi paredz noteikt, ka domes
atlaišanas gadījumā, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24
mēneši, rīko jaunas vēlēšanas un jauno domi ievēlē uz atlaistās domes
pilnvaru termiņu. Savukārt, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši no
deviņiem līdz 24 mēnešiem, jauno domi ievēlē uz atlaistās domes atlikušo
pilnvaru termiņu un vēl uz četru gadu pilnvaru termiņu, ko paredz
likums. Šāds risinājums pēc grozījumu autoru teiktā piedāvāts, “lai
efektīvāk izmantotu finanšu līdzekļus jaunu vēlēšanu organizēšanā domes
atlaišanas gadījumā”.
Tāpat izmaiņas paredz, ka domes atlaišanas gadījumā pagaidu
administrāciju ieceļ uz deviņiem mēnešiem. Patlaban šis termiņš ir 15
mēneši, un, kā norādījuši grozījumu autori, šāda kārtība nav pieļaujama,
jo samērā ilgu laiku pašvaldību vada cilvēki, kuri domē nav ievēlēti un
kuriem nav vietējo iedzīvotāju uzticības mandāta.
Grozījumus parlaments pieņēma 19.decembrī, neskatoties uz opozīcijas
iebildumiem, par likumprojektiem atbildīgās Valsts pārvaldes un
pašvaldību komisijas noraidošo viedokli un arī koalīcijas “KPV LV”
pretēju nostāju.
Paralēli parlamentā aizvien tiek skatīs likumprojekts par Rīgas domes
atlaišanu. Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina,
ka šis likumprojekts varētu netikt skatīts galīgajā lasījumā tik ilgi,
kamēr spēkā nestāsies grozījumi likumā “Par pašvaldībām” un Republikas
pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā.
Koalīcijas partijas līdz šim bijušas izvairīgas konkrēti atbildēt uz
jautājumiem, vai apturētie grozījumi virzīti tāpēc, lai nodrošinātu
iespēju Rīgas domi tās atlaišanas gadījumā ievēlēt uz vairāk nekā
pieciem gadiem.
