Nodokļu celšanas un valsts izdevumu samazināšanas skaitļi šķiet zināmi un neizbēgami, ja vien Latvijā nenotiek patiešām revolucionāri pārveidojumi.
Neatkarīgi no Saeimas vēlēšanu rezultātiem jebkurai Latvijas valdībai būs jau nākamgad jāvienojas ar kreditoriem par nākamajiem aizņēmumiem, lai 2012. gadā sāktu atdot vecos aizdevumus. Par šādas vienošanās pamatu kreditori ir noteikuši valsts budžeta deficīta samazināšanu līdz 6% attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP).
2011. gada IKP būs droši zināms tikai 2012. gada aprīlī, bet 2011. gada budžetu būtu labi pieņemt kaut vai pēdējās 2010.gada dienās. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis mierina, ka nākamā gada IKP un no tā izrietošais budžeta deficīts “pēc 3. ceturkšņa budžeta izpildes rezultātiem būs zināms pilnīgi
precīzi”.
Apgalvojums nav pamatots kaut tā viena iemesla dēļ, ka ne jau tikai nākamā gada IKP
nosaka pieļaujamo deficītu, bet arī deficīta samazināšana un – galvenais – tās izpildes paņēmieni
ietekmēs IKP un tātad arī deficīta apjomu.
