Būvniekiem, kas, strādājot kultūras piemineklī, veic būtiskas atkāpes no iepriekš saskaņota projekta, turpmāk būs jārēķinās ar daudz bargākiem sodiem. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 8.oktobrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz paaugstināt sodus par pārkāpumiem kultūras pieminekļu aizsardzībā.
“Ar būtiskiem sodiem būs jārēķinās tieši juridiskām personām, kas visbiežāk veic būvniecības darbus. Sods par kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu juridiskām personām būs no 750 līdz 1000 latiem, bet, ja tiek bojāts piemineklis – no 1750 līdz 2000 latiem. Ja pārkāpumi gada laikā izdarīti atkārtoti, sods varēs sasniegt pat 3000 latus,” Saeimas Preses dienesta speciālists Juris Vigulis.
Patlaban maksimālais sods par kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu ir 250 latu, taču tas vairs nav samērojams ar potenciālo ekonomisko ieguvumu.
“Tādēļ visai izplatīta ir prakse, kad būvdarbi arhitektūras pieminekļos tiek veikti ar būtiskām atkāpēm no iepriekš saskaņota projekta, tā ietaupot naudu, bet apzināti nodarot neatgriezenisku postu kultūras mantojumam. Pēc tam šādas atkāpes no projekta lūdz legalizēt, apzinoties, ka maksimālais iespējamais sods ir salīdzinoši neliels – tikai 250 lati,” skaidro J.Vigulis.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis deputātiem norādīja, ka pašreizējā naudas sodu sistēma nav mainīta kopš 1995.gada un ir novecojusi. Tā nav efektīva ne preventīvi, nedz arī pilda soda funkciju. Viņš piebilda, ka iekasētā soda nauda patlaban ir tik neliela, ka var pat nesegt pārkāpuma pierādīšanas izmaksas.
J.Vigulis stāsta, ka likumprojekts paredz arī administratīvo atbildību – naudas sodu – par mākslas un antikvāro priekšmetu izvešanu no Latvijas bez attiecīgas atļaujas, kā arī citu ar kultūras pieminekļu aizsardzību saistītu prasību pārkāpumiem.
