Šogad Latvijas parlamentam jāizdara vismaz divas svarīgasārpolitiskas izšķiršanās – jālemj par viena no Eiropas Savienības (ES) pamatlīgumiem (publiskajā telpā apzīmē kā Lisabonas līgumu) grozījumu ratifikāciju, kā arī par ES starpvalstu valdību līguma par kopīgu fiskālo disciplīnu parakstīšanu.
Lai arī politiskais tirgus jau sācies, abos gadījumos joprojām nav skaidrs, kāda būs ratifikācijas procesuālā kārtība – pamatlīguma grozījumu gadījumāstarptautisko tiesību eksperti vēl nav nonākuši pie kopsaucēja, vai būs nepieciešams parastais vairākums vai kvalificētais – 2/3 no vismaz 2/3 Saeimas deputātu balsu -, savukārt starpvalstu valdību līguma gala redakcija vēl tikai tiks apspriesta.
Šo abu dokumentu apstiprināšana ir svarīga, lai brīdī, kad Latvija iestāsies eirozonā, tā jau būtu stabila, norāda Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība). Līguma grozījumu ratifikācija nepieciešama, lai netraucētu eirozonas valstīm panākt finanšu stabilitāti:
«Ja atsevišķas partijas uzvedas destruktīvi, mēs nevaram sagaidīt konstruktīvu citu valstu attieksmi mums svarīgos jautājumos,» brīdina valdības vadītājs.
Līdzīgu apsvērumu dēļLatvijai jāparaksta arī starpvaldību līgums, kas runā par fiskālās disciplīnas nodrošināšanu eirozonā un ciešāku ekonomisko sadarbību.