Politiskajām partijām, kuras saņems
finansējumu no valsts budžeta, būs liegts saņemtos līdzekļus izmantot,
lai iegādātos “pārmērīgi dārgas” lietas vai pakalpojumus, paredz
Tieslietu ministrijā topošo “Politiskajām organizācijām (partijām)
piešķirtā valsts budžeta finansējuma izlietojuma noteikumu” projekts.
Jaunais normatīvais akts paredzēs, ka politiskajām partijām
finansējums jāizlieto tā, lai mērķi tiktu sasniegti ar iespējami mazāku
finanšu līdzekļu izlietojumu. Attiecīgi par šiem finanšu līdzekļiem
īpašumā vai lietošanā iegūstamā manta vai saņemtais pakalpojums būs
jāiegādājas par iespējami izdevīgāko cenu. Tas gan nenozīmēs, ka visos
gadījumos būtu jāizvēlas vislētākais piedāvājums.
Partijām būs aizliegts līdzekļus izmantot privātām vajadzībām un
tādiem mērķiem, kas nav saistīti ar politisko darbību. Tāpat valsts
piešķirto finansējumu nedrīkstēs izmantot dāvanām un ziedojumiem,
izņemot suvenīrus ar politiskās organizācijas simboliku. Politiskie
spēki ar šo finansējumu arī nedrīkstēs iegādāties tabaku un alkoholu.
Tāpat par valsts finansējumu partijas nedrīkstēs apmaksāt algu
augstākajām valsts amatpersonām, kas minētas likumā par interešu
konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, savukārt pārējām
amatpersonām atalgojums nedrīkstēs pārsniegt vienu minimālo mēnešalgu
mēnesī.
Arī turpmāk valsts piešķirto līdzekļu izmantošanas kontroli veiks Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
Noteikumu projektā norādīts, ka politisko organizāciju apvienībai
piešķirto valsts budžeta finansējumu būs aizliegts izmantot tādas
partiju apvienību veidojošas partijas politiskajai aģitācijai, kas
Saeimas, pašvaldību domes vai Eiropas Parlamenta vēlēšanās būs
iesniegusi atsevišķu kandidātu sarakstu.
Savukārt partijām apvienojoties politisko partiju apvienībā, valsts
budžeta finansējumu būs aizliegts izmantot to partiju vai apvienību
darbības nodrošināšanai, kas nesaņem valsts finansējumu, izņemot kopēju
politisko aģitāciju.
Jau vēstīts, ka 1.janvārī spēkā stājas grozījumi Politisko
organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas seškārt palielināja
valsts finansējumu partijām.
Likums nosaka, ka kopējais valsts budžeta finansējums vienai partijai
gada laikā nevarēs pārsniegt 800 000 eiro un šo naudu partijas var
tērēt savas politiskās un saimnieciskās darbības nodrošināšanai.
Piešķirot lielāku valsts budžeta finansējumu, būtiski samazināts
pieļaujamais fizisko personu dāvinājumu un cita veida iemaksu maksimums.
Vienlaikus noteikts, ka partijām līdz 2022.gada beigām kopējais
finansējuma apmērs nedrīkstēs pārsniegt 1950 minimālās algas.
Palielinoties minimālajai algai, pieaugs arī partijām paredzētais
finansējums.
Politiskajai partijai, kas pēdējās Saeimas vēlēšanās pārvarējusi 2%
barjeru, par katru saņemto balsi Saeimas vēlēšanās tiks piešķirti 4,5
eiro, par katru balsi pašvaldību vēlēšanās – 0,5 eiro, bet par katru
balsi Eiropas Parlamenta vēlēšanās – arī 0,5 eiro. Par rezultātiem
Saeimas un EP vēlēšanās partijas naudu atbilstoši jaunajai kārtībai sāks
saņemt jau šogad, bet par pašvaldību vēlēšanām, kur valdošās koalīcijas
partijām nebija spīdošu rezultātu, tikai pēc nākamajām vēlēšanām.
Līdz šim valsts budžeta finansējumu piešķīra politiskajai
organizācijai (partijai), par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās
nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju, 0,71 eiro apmērā kalendārā gada
laikā par katru iegūto balsi.
Tādējādi par vienu balsi Saeimas vēlēšanās partijas turpmāk saņems 6,3 reizes vairāk valsts budžeta naudas.
Papildus tam politiskajai partijai, par kuru iepriekšējās Saeimas
vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 5% vēlētāju, ikgadēji piešķirs valsts
budžeta finansējumu 100 000 eiro apmērā.
Valsts budžeta finansējums partijām tiks izmaksāts četrus gadus,
sākot ar nākamo kalendāro gadu pēc Saeimas vēlēšanām. Naudu partijas
saņems divas reizes gadā – līdz 15.janvārim un līdz 15.jūlijam. Pēc visu
līmeņu vēlēšanām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB)
pārrēķinās piešķiramā finansējuma apjomu, ievērojot vēlēšanu rezultātus.
Saskaņā ar grozījumiem budžeta finansējums netiks piešķirts par
balsīm, kas nodotas par kandidātu sarakstu, kuru vēlēšanu likumā
paredzētajā kārtībā iesniegušas vēlētāju apvienības vai vismaz divas
reģistrētas partijas, kas nav apvienojušās reģistrētā partiju apvienībā.
Tāpat noteikts, ka KNAB varēs apturēt valsts finansējumu partijai, ja
tā pretlikumīgi izlietojusi 30 000 eiro. Mazāka pretlikumīgi iztērētā
summa partijai būs jāatskaita valsts budžetā. Tāpat partijām būs vienu
reizi gadā KNAB jāiesniedz budžeta finansējuma izlietošanas dokuments
atbilstoši noteikumiem, kurus noteiks valdība.
Partiju apvienībām noteiktas tiesības valsts finansējumu pārdalīt to
sastāvā esošajām politiskajām organizācijām ar nosacījumu, ka tās
bijušas apvienības sastāvā, kandidējot pēdējās Saeimas vēlēšanās.
Grozījumi nosaka arī to, ka partijām savas parādsaistības jāsedz trīs
gadu laikā.
Šī likuma grozījumi izraisīja lielu neapmierinātību ne tikai daļā
sabiedrības, bet arī parlamentā, rosinot no piedāvātajām normām
atteikties pavisam vai vismaz to stāšanās spēkā datumu attiecināt tikai
uz nākamo Saeimas sasaukumu.
Likumprojekta autori uzstāja, ka valsts finansējuma palielināšana
partijām cels demokrātijas kvalitāti Latvijā, vienlaikus partijas
atbrīvojot no “oligarhu naudas” ietekmes. Opozīcijas partijas gan pauda,
ka nedrīkst kāpināt finansējumu partijām, vienlaikus nepildot iepriekš
Saeimā pieņemtos likumus, tostarp par mediķu algu celšanu.
