Rīga, 6.jūn., LETA. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti šodien vienbalsīgi atbalstīja priekšlikumu uz pusi samazināt politisko organizāciju priekšvēlēšanu izdevumu apmēru.
Deputātes Lolitas Čigānes (V) priekšlikums otrajam lasījumam grozījumiem politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā paredz, ka politiskā organizācija (partija), kas kandidē Saeimas vai pašvaldību vēlēšanās, priekšvēlēšanu izdevumiem drīkst izlietot summu, kas nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto aizgājušā gada mēneša vidējo bruto darba samaksu, piemērojot koeficientu 0,0004 līdzšinējā koeficienta 0,0008 vietā, uz katru vēlētāju iepriekšējās vēlēšanās.
Savukārt ārkārtas vēlēšanās koeficients tiks samazināts no 0,0004 līdz 0,0003.
Deputāti šos priekšlikumus atbalstīja, un diskusijas tie šodienas komisijas sēdē neizraisīja. Tagad par priekšlikumiem lems Saeima, skatot likumprojektu otrajā lasījumā.
Pagājušā gada jūnijā, tuvojoties ārkārtas vēlēšanām, parlaments jau šo likumu grozīja, divas reizes samazinot priekšvēlēšanu “tēriņu griestus” Saeimas ārkārtas vēlēšanām, bet parastajām vēlēšanām paredzamais izdevumu apmērs netika mainīts. Tādējādi 11.Saeimas vēlēšanām tēriņu griesti bija 282 559 lati, nevis 565 119 lati, ko likums atļāva līdz 2011.gada jūnija vidum.
Ja Saeimas vēlēšanas notiktu šogad, tad saskaņā ar vēl spēkā esošo redakciju partiju izdevumu “griesti” būtu 549 587 lati, ja partija vai to apvienība iesniegusi deputātu kandidātu sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos. Turpretim, ja limita aprēķināšanas formulā koeficentu samazina uz pusi, tad šis maksimālais apmērs būtu 274 793 lati, ja partija vai to apvienība iesniegusi deputātu kandidātu sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos, aģentūrai LETA skaidroja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Katru gadu šie izdevuma apmēri ir mainīgi.
Tādējādi, ja tiktu pieņemti šodien komisijā atbalstītie priekšlikumi, tad kārtējās Saeimas vēlēšanās partijas aģitācijai varētu tērēt aptuveni uz pusi mazāk nekā 10.Saeimas vēlēšanās un gandrīz tikpat, cik 11.Saeimas ārkārtas vēlēšanās. Savukārt, ja Saeima tiktu atlaista un notiktu ārkārtas vēlēšanas, tad pieļaujamie “tēriņu griesti” būtu par ceturto daļu mazāki nekā pērn notikušajās parlamenta ārkārtas vēlēšanās.
Sabiedriskās politikas centra “Providus” pētniece Iveta Kažoka aģentūrai LETA pēc komisijas sēdes sacīja, ka negaidīja vienbalsīgu šī priekšlikuma atbalstīšanu. Tas, ka šīs priekšlikums atbalstīts vienbalsīgi, esot ļoti pozitīva zīme un liecinot, ka politiskā kultūra ir būtiski mainījusies. Kažoka uzsvēra, ka šī priekšlikuma atbalstīšana nozīmē, ka miljonu vērtās priekšvēlēšanu kampaņas vairs neredzēsim un partijas ir gatavas atvēlēt tam saprātīgus līdzekļus.
Pēc pētnieces domām, šādas izmaiņas nevecinās to, ka partijas mēģinās “apiet” likuma normas, jo neatkarīgi no izdevumu griestu lieluma partijas meklē “radošus veidus”, kā to izdarīt. Kažoka arī pauda cerību, ka sabiedrība pamanīs gadījumus, ja šādi rīkosies.
Kā ziņots, 22.martā Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredz maksimālā ziedojuma apmēra samazināšanu no 100 minimālajām mēnešalgām uz 50 minimālajām mēnešalgām.
Tas nozīmē, ka fiziskajām personām maksimālais ziedojuma apmērs vienai partijai gadā līdzšinējo 20 000 latu vietā varētu būt 10 000 latu.
Savukārt maija sākumā Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus šajā likumā, kas paredz – ja politiskais spēks, kas izveidots uz partiju apvienības bāzes, ir tās saistību pārņēmējs, tad tam ir arī tiesības pretendēt uz valsts finansējumu, kas paredzēts apvienībai.
