Nereti aiz pārtikas skandāliem, kuros apelē pie rūpēm par patērētāju veselību, īstenībā stāv biznesa intereses, atklāja aptaujātie nozares eksperti. Universālu instrumentu, kā cīnīties pret šādu negodīgu uzņēmējdarbības praksi, pagaidām nav ne Latvijā, ne arī Eiropā.
Vafeļu skandāls, kas pirms divām nedēļas satricināja Latvijas sabiedrību, liekot daudziem pārvērtēt šā garduma iegādi, pēdējo gadu laikā nav bijis vienīgais, kas izraisījis ažiotāžu par pārtikas drošību vai kaitīgumu.
Pirms pusotra mēneša Eiropu šokēja ziņas par bīstamās zarnu nūjiņas infekcijas izplatību, kurā vainoja Spānijas gurķus. Bailēs no saslimšanas iedzīvotāji šos dārzeņus vispār vairs nepirka un vairākas valstis pārtrauca gurķu importu no Spānijas.
Pirms četriem gadiem vairāku Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumu ražotajām šprotēm tika liegts ceļš uz Krieviju. Savukārt piena pārstrādē strādājošie joprojām nav aizmirsuši pirms deviņiem gadiem Lietuvā izraisījušos skandālu saistībā ar Rīgas piensaimnieka ražotajiem biezpiena sieriņiem Kārums.
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītājs Didzis Šmits uzskata, ka pret mēģinājumiem ietekmēt tirgu ar negodīgām metodēm ir jācīnās.
«Mēs nedrīkstam pieļaut, ka šādas situācijas atkārtojas, tāpēc nedrīkst nereaģēt,» Neatkarīgajai pārliecināts teica D. Šmits. Viņš pat pieļāva, ka pret vafeļu skandāla patiesajiem iniciatoriem varētu sekot līdzīga atbildes reakcija.
