Rīga, 3.dec., LETA–BBN. Globālā finanšu krīze līdz 2010.gadam Austrumeiropā un Vidusāzijā ievedīs dziļā nabadzībā 11 miljonus cilvēku, bet vēl 23 miljonus cilvēku novedīs uz nabadzības sliekšņa, liecina Pasaules Bankas (PB) pētījums.
Pastāv risks, ka Baltijas valstīs un Ungārijā līdz 20% ģimeņu nespēs atmaksāt savus hipotekāros un citus kredītus, savā pētījumā par krīzes iespaidu uz iedzīvotājiem prognozē banka.
“Globālā finanšu krīze būtiski apdraud pēdējos gados sasniegtos dzīves standartus un attīstību,” norādīja Pasaules Bankas Eiropas un Vidusāzijas reģiona nabadzības samazināšanas un ekonomikas pārvaldes direktors Luka Barbone.
Tam iemesls ir mazliet ironisks – šīs valstis bija pārāk veiksmīgas, ieviešot Rietumu ekonomiskos modeļus, skaidro Barbone.
“Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc šo reģionu recesija skārusi tik smagi, it tāds, ka šīs valstis pēdējos gados ļoti veiksmīgi atvērās un integrējās [Rietumu tirgū]. Tādēļ tās apdraudēja [Rietumu tirgus] vājās vietas, īpaši finanšu sektorā un daļēji arī tirdzniecības sektorā,” sacīja Barbone.
Iepriekšējo krīžu laikā ģimenes varēja paļauties uz otru darba vietu vai doties strādāt uz ārzemēm, bet pašreizējās krīzes plašo apmēru dēļ šādi rezerves varianti ir gandrīz neiespējami.
PB norāda, ka vislielāko ekonomisko lejupslīdi piedzīvojušas vidēju ienākumu valstis, kurās vērojams arī visstraujākais nabadzības pieaugums.
Kaut arī globālās pārtikas un degvielas cenas ir nokritušās kopš pagājušā gadā sasniegtajiem rekordiem, cenu līmenis nav atgriezies līmenī, kāds tas bija pirms 2007.gada, teikts ziņojumā. Nacionālās valūtas vērtības krišanās dažās valstīs pat izraisījusi cenu pieaugumu.
Augstās pārtikas cenas īpaši smagi skar trūcīgos iedzīvotājus, jo līdz 80% no saviem ienākumiem viņi tērē pārtikai, teikts ziņojumā.
Tādās valstīs, kā Baltkrievija, Moldova un Ukraina varētu palielināties elektrības cenas, jo valdības pārskata savus enerģijas tarifus, lai segtu izmaksas, kas palielinās spiedienu uz trūcīgo iedzīvotāju budžetu.
Lai mazinātu trūcīgo iedzīvotāju problēmas, valdībām, neskatoties uz budžeta ierobežošanas pasākumiem, ir jāpastiprina sociālās programmas.
Barbone norāda, ka valdībām vajadzētu koncentrēties uz budžeta līdzekļu saprātīgu patēriņu, lai aizsargātu trūcīgos iedzīvotājus, kā arī vajadzētu izvairīties no sociālo programmu budžeta apgriešanas.
