Patērētāju
tiesību aizsardzības centrs (PTAC) Pasaules Patērētāju aizsardzības dienā
līdz ar citām pasaules patērētāju tiesību aizsardzības un uzraudzības iestādēm
vērš patērētāju uzmanību – būt labi informētiem un modriem, izvēloties preces
un pakalpojumus, kuru marketingā tiek izmantoti vides paziņojumi, piemēram
“ekoloģisks, “bioloģisks”, “dabai draudzīgs”, “otrreiz pārstrādājams” u.c. Starptautiskais
patērētāju aizsardzības iestāžu tīkls (turpmāk – ICPEN), kura dalībnieks ir arī
PTAC, šodien uzsāk “Zaļmaldināšanas novēršanas mēnesi”, kurā visa mēneša garumā
pastiprināti vērsīs patērētāju uzmanību ilgtspējīga patēriņa un
zalmaldināšanas tēmām.
Eiropas
Komisijas nupat kā publiskotie aptauju un pētījumu dati par patērētāju uzvedību
un ieradumiem norāda, ka 56% no ES patērētājiem, izvēloties preces vai
pakalpojumus, vismaz vienu reizi ņēmuši vērā to radīto ietekmi uz vidi. 23%
patērētāju vērtē lielākās daļas vai pat visu savu pirkumu ietekmi uz vidi. 67%
ir iegādājušies kādu produktu vai produktus,
kuri ir videi draudzīgāki, par spīti tam, ka maksājuši dārgāk.
“Pašlaik
nepārprotami ir redzams, ka savu ikdienas ieradumu un pirkumu vērtēšana kontekstā ar to ietekmi uz vidi,
vairs nav tikai marginālu sabiedrības grupu dzīves veids, bet gan lielas daļas
patērētāju ikdienas ieradums. Piemērojoties tirgum, zaļie paziņojumi ir kļuvuši
par neatņemamu marketinga elementu, tādēļ aicinu patērētājus ikreiz pirms
ļauties “zaļajam valdzinājumiem” iedziļināties un papētīt, kāds ir pamatojums,
kādēļ ražotājs apgalvo, ka tieši šis produkts ir “videi draudzīgāks” vai
“zaļāks” par citiem!” uzsver PTAC direktore Baiba Vītoliņa.
Kā
pārbaudīt, vai dabai draudzīgumu sološie apgalvojumi ir patiesi? PTAC padomi
var palīdzēt:
- Vispārējie apgalvojumi par
produkta labvēlīgo vai mazāk kaitīgo ietekmi uz vidi
(piemēram, “videi draudzīgi”, “zaļš”, “dabisks”, “nav piesārņojošs”,
“vidi saudzējošs” “ekoloģisks”, “ilgtspējīgs” vai “klimatam draudzīgs”)
bez papildu skaidrojuma var būt maldinoši. Piemēram, pie paziņojuma “videi
draudzīgs tīrīšanas līdzeklis” vai paziņojuma “Mūsu auto vienmēr ir
zaļš” ir jābūt arī paskaidrojošai informācijai, kas pamato attiecīgo
apgalvojumu. Minētajai informācijai jābūt viegli pieejamai un saprotamai
patērētājiem. - Paļaujieties uz apstiprinātiem ekomarķējumiem (piemēram,
Eiropas Savienības ekomarķējums “Ekopuķīte”, Ziemeļvalstu padomes
apstiprinātais ekomarķējums “Ziemeļu gulbis”, “Vācijas Federālās Vides
aģentūras izstrādātais marķējums “Zilais eņģelis”), jo ekomarķējuma
izmantošanas tiesības var saņemt tikai ražotājs (vai pakalpojuma
sniedzējs), kuru produkts (vai pakalpojums) atbilst noteiktiem kritērijiem,
kurus nosaka un arī pārbauda neatkarīga iestāde un eksperti, pētot
katras preču grupas pilna dzīves cikla ietekmi uz vidi. - Viens no avotiem, kur vienkopus
var uzzināt par dažādiem apstiprinātiem ekomarķējumiem ir www.ekomarkejums.lv . Tieši šodien ekodizaina
kompetences centrs uzsāks kampaņu “Tīra māja, tīra jūra”, kuras mērķis ir
skaidrot, kā izvēlēties patiešām videi druadzīgus produktus, neuzķeroties
uz maldinošiem saukļiem. - Pievērsiet uzmanību produkta
vizuālajai informācijai – tas vien, ka uz produkta
vai tā iepakojuma ir attēlots dabasskats vai objekts (piemēram,
mežs, koki, lapas, ūdens, debesis) vai izmantota
zaļā, zilā krāsa, izmantots nebalināts
papīrs pats par sevi nenozīmē, ka produktam ir mazāk kaitīga
ietekme uz vidi nekā citiem produktiem vai pakalpojumiem. Šādi attēli,
simboli, krāsas un citi elementi var radīt maldinošu priekšstatu, ka
produkts ir videi draudzīgāks, ja tam nav objektīva pamatojuma. - Pievērsiet uzmanību, vai ir skaidri un saprotami norādīts, uz kuru no produkta
dzīves cikla posmiem attiecas attiecīgais vides paziņojums –
piemēram, vai uz produkta ražošanas procesu, produktu vai tā iepakojumu.
Piemēram, paziņojumā, kurā norādīts, ka “iepakojums ir izgatavots no 85
% pārstrādājama materiāla”, ir skaidri saprotams, ka paziņojums
attiecas tikai uz iepakojumu, nevis iepakojumā esošo produktu. - Atcerieties, jebkuram
mārketingā izmantotajam marķējumam vai apgalvojumam par produkta labvēlīgo
vai mazāk kaitīgo ietekmi uz vidi ir jābūt pamatotam. Uzņēmēju rīcībā ir
jābūt attiecīgiem pierādījumiem, kas pamato izmantoto marķējumu vai
apgalvojumus. Lai iegūtu papildu informāciju, vērsieties pie preces pārdevēja vai
ražotāja (pakalpojuma sniedzēja).
Video šeit
