Pavasarī gaisa temperatūrai paaugstinoties virs nulles, no
ziemas miega mostas neparastie un ar dažādiem mītiem apveltītie
krupji, kuri dodas no ziemošanas uz nārsta vietām turpināt savu
dzimtu un bieži vien šajā ceļā iet bojā zem auto riteņiem.
Ik gadu šķērsojot autoceļus, bojā aiziet simtiem šo
abinieku, tādēļ Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk –
Pārvalde) aicina šajā pavasarī iedzīvotājus ziņot par
novērotām krupju migrācijas vietām un pieteikties par
brīvprātīgajiem, palīdzot krupjiem šķērsot ceļu. Bet
autovadītājus ūdenstilpju tuvumā lūdzam braukt uzmanīgāk un
lēnāk.
Parastais krupis ir abinieks, ziemu tas pavada uz sauszemes,
mežos, parkos, lauku sētās, bet pēc atmošanās no ziemas guļas
dodas uz savu dzimto ūdenstilpi turpināt savu sugu. Bieži vien šo
maršrutu šķērso cilvēku veidoti ceļi, tādēļ krupji ir
pakļauti sabraukšanas riskam. “Krupju migrācijas ceļi ir
pastāvējuši kopš neatminamiem laikiem, tāpēc pareizāk pat būtu
teikt, ka nevis krupji šķērso ceļus, bet cilvēku veidotie ceļi
šķērso krupju ierastos maršrutus,” stāsta Dabas aizsardzības
pārvaldes vecākais eksperts, zoologs Vilnis Skuja.
Skaidrojot nepieciešamību iesaistīties krupju glābšanā, V.
Skuja norāda, ka dabā ikvienai dzīvībai ir vērtība un krupis,
tāpat kā daudzas citas dzīvas radības, ir būtiska dzīvības
(barības) ķēdes sastāvdaļa, kurai izzūdot, tiek izjaukts
dabiskais līdzsvars.
Lai mazinātu krupju sabraukšanas risku, daudzviet Eiropā jau
gadiem ierasta prakse ir veidot gan migrācijas tuneļus abiniekiem
zem autoceļiem, gan ierobežot satiksmi un braukšanas ātrumu šādās
vietās, gan arī veidot brīvprātīgo grupas, kas fiziski palīdz
krupjiem tikt pāri ceļam un izdzīvot. Dabas aizsardzības pārvalde
Slīteres Nacionālajā parkā jau vairākus gadus veido nožogojumu
un ar vietējo iedzīvotāju palīdzību pasargā krupjus no
sabraukšanas, taču šādu vietu, kur būtu nepieciešama cilvēku
iesaiste, Latvijā ir ļoti daudz.
Pārvalde
ir identificējusi vairākas vietas visā Latvijā, kur brīvprātīgie
jau tagad var pieteikties palīdzēt krupjiem šķērsot ceļu. Lai
apzinātu vietas, kur turpmākajos gados iesaistīties krupju
glābšanā, iedzīvotāji par krupju migrācijas vietām var ziņot
dabas novērojumu portālā Dabas dati www.dabasdati.lv.
Jau
zināmie krupju migrācijas maršruti apkopoti Pārvaldes
infografikā, kas pieejama Pārvaldes sociālajos tīklos un
mājaslapā www.daba.gov.lv.
Lai pieteiktos par brīvprātīgo palīgu, interesentiem jāraksta
ziņa uz e-pastu info@daba.gov.lv.
Pārvaldes speciālisti sazināsies ar brīvprātīgajiem un sniegs
sīkākas instrukcijas un padomus, kā droši un saudzīgi
iesaistīties.
Video:
https://youtu.be/KIfCH5ofeUU
Interesanti
fakti par parasto krupi Bufo
bufo
-
Parastā krupja dzīves ilgums var sasniegt pat 40 gadus, kas
ir pat vairāk nekā tādiem augumā iespaidīgiem zīdītājiem kā
brūnais lācis vai alnis. -
Krupis ir gaļēdājs, plēsējs un viņa maltīti
galvenokārt veido dažādi kukaiņi, gliemji, tārpi. Krupja
ēdienkartes īpatnības palīdz regulēt kukaiņu un gliemju
populāciju. -
Ar krupi kopš sendienām saistīti dažādi mīti, piemēram
par to, ka krupji zīž govs pienu vai var aplipināt cilvēku ar
kārpām, bet neviens no tiem nav pat tuvu patiesībai. -
Krupja mātīte augumā ir krietni lielāka par tēviņu, un
pavasara migrācijas laikā nereti novērojams skats, kad krupju
mamma nes krupju papu pičpaunā pāri ceļam.
