Pēc 15.novembra izglītības nozarē
strādājošie darbu klātienē varēs turpināt tikai ar derīgu Covid-19
pārslimošanas vai vakcinēšanās sertifikātu, otrdien nolēma Ministru
kabinets.
Līdz 15.novembrim mācības, izņemot augstskolās un koledžās, un bērnu
uzraudzību klātienē varēs sniegt arī personas, kas pēdējo 48 stundu
laikā ir veikušas Covid-19 RNS testu, pēdējo sešu stundu laikā veikušas
antigēna testu vai veikušas rutīnas skrīninga testu, un tas ir negatīvs.
Koledžās un augstskolās studiju programmas nemainīgi turpinās īstenot
tikai epidemioloģiski drošā vidē, proti, tiki ar Covid-19 vakcinācijas
vai pārslimošanas sertifikātu.
Līdz novembra vidum izglītības iestādes turpinās organizēt
nodarbināto testēšanu sadarbībā ar laboratoriju, kura veic Covid-19
testus, un nodos attiecīgajai laboratorijai nodarbināto datus.
Vienlaikus valdība noteikusi pienākumu obligāti vakcinēties konkrētām
profesijām – izglītībā strādājošajiem, tai skaitā pirmsskolas
izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības un augstākās
izglītības pakāpē nodarbinātajiem, neformālās izglītības un pedagogu
profesionālās kompetences pilnveides programmās nodarbinātajiem,
koledžās un augstskolās studējošajiem, kā arī pakalpojumu sniedzējiem,
kas līgumattiecību izpildes laikā pakalpojuma sniegšanas vietā nonāk
saskarē ar izglītojamiem.
Izglītības darbinieki, kuri ir sākuši vakcinācijas procesu ar kādu
Eiropas Zāļu aģentūrā reģistrētu vakcīnu, bet to nav pabeiguši, tiks
nodrošināti ar valsts apmaksāts rutīnas skrīningu līdz 15.novembrim.
Savukārt izglītības nozarē strādājošie, kas nebūs sākuši vakcināciju
pret bīstamo vīrusu, no 11.oktobra līdz 15.novembrim rutīnas skrīningu
segs no saviem personīgajiem līdzekļiem.
Lai arī valdībā nolēma jauno regulējumu atbalstīt, izglītības un
zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) izteica aicinājumu Ministru
kabinetam nenoteikt konkrētu datumu – 15.novembri -, no kura izglītības
nozarē darbu varēs turpināt tikai ar Covid-19 sertifikātu.
Ministre atklāja, ka ir divējādās sajūtās – no vienas puses ministre
pilnībā atbalsta vakcināciju pret bīstamo vīrusu, bet no otras –
politiķei ir bažas, ka konkrēta datuma noteikšana radīs sekas izglītības
nozarē, jo Ministru kabineta noteikumi neparedz nekādas darba
alternatīvas nevakcinētajiem darbiniekiem.
Muižniece aicināja Ministru kabinetu vispirms noteikt darba devējiem
alternatīvas, ko darīt ar nevakcinētajiem darbiniekiem. Pretējā
gadījumā, īpaši pirmsskolas izglītības līmenī, trūks speciālistu, kas
varēs klātienē turpināt darbu.
Viņa atgādināja, ka skolu direktoriem nav tiesību sludināt
informāciju par vakanci, ja izglītības iestādē strādājošajam vēl ir
līguma attiecības. “Nebūs tādas audzinātājas bērnudārzā, kas caur “Zoom”
pieskatīs bērnus. Tas nav ne mērķis ne arī normālas mācības,” sacīja
Muižniece.
Vienlaikus Muižniece skaidroja, ka jārēķinās ar tādiem gadījumiem,
kas speciāli proaktīvi nevakcinēsies līdz 15.novembrim, noliktajā datumā
par to informēs skolas direktoru, un tad skolu direktors “varēs plēst
matus”. Pat ja skolotājs dodas dīkstāvē, izglītības iestādes vadītājam
jādomā, kā nodrošināt kvalitatīvas mācības.
Ministres viedoklim pievienojās arī Latvijas Izglītības un zinātnes
darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga, kura
piebilda, ka nedrīkst pieļaut slodzes pieaugumu tiem skolotājiem, kuri
savu vakcinācijas pienākumu ir izpildījuši. Viņa uzsvēra, ka tas nebūtu
godīgi palielināt vakcinēto pedagogu slodzi, par to neparedzot “nevienu
eiro centu”.
Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis skaidroja, ka tas nav
Ministru kabineta spēkā regulēt Darba likumu. Viņš sacīja, ka
nodarbinātības jautājumos ir jāgroza likumdošana, izstrādājot
likumprojektu, un jābūt Saeimas lēmumam.
Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka mērķis
nav neko apgrūtināt – mērķis ir meklēt risinājumus, lai saslimstības
pieauguma un slimnīcu noslodžu palielinājuma dēļ nebūtu jāslēdz skolas.
Premjers uzsvēra, ka visdrošākais veids ir vakcinācija pret Covid-19,
jo arī pie pārslimošanas ir augsts risks piedzīvot smagas sekas un
beigties traģiski.
Kariņš LIZDA vadītājai norādīja, ka arodbiedrība aicina ļaut strādāt
nevakcinētiem pedagogiem, jo pretējā gadījumā skolotāja vakance būs
tukša, taču premjers mudināja domāt arī par to, ko darīt, ja skolotājs
smagi saslims ar Covid-19?
Atbildot uz Muižnieces aicinājumu, Labklājības ministrijai, Tieslietu
ministrijai un Valsts kancelejai uzticēts 13 dienās izstrādāt
vadlīnijas darba devējiem situācijām, kas paredz darbinieku atlaišanu
gadījumos, ja tie nav vakcinēti, kā arī iespēju laicīgi izsludināt
konkursus uz vakantajām vietām, kas atbrīvosies pēc nevakcinēto
darbinieku atbrīvošanas no darba. Risinājumi jārod esošajā likumdošanā.
Vienlaikus Ministru kabinets vienojās, ka izglītības iestādes sāks
gaisa kvalitātes monitoringu, tiklīdz tām būs pieejami gaisa kvalitātes
mērītāji. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gaisa kvalitātes
mērītājus ap 14 000 klašu nodrošinās ar novembri.
Turpmāk Pedagoģiski medicīniskā komisija klātienē epidemioloģiski
drošā vai daļēji drošā vidē sniegs atzinumus par izglītojamam atbilstošu
izglītības programmu. Izņēmuma gadījumā komisijas sēdē izglītojamais un
viņa likumiskais pārstāvis varēs piedalīties arī bez vakcinācijas vai
pārslimošanas sertifikāta vai bez apliecinājuma par negatīvu testa
rezultātu, ja par minēto faktu iepriekš būs informēta komisija.
Noteikumi stāsies spēkā 11.oktobrī.
