Satversmes tiesa (ST) pirmdien ierosinājusi
lietu par esošā garantētā minimālo ienākumu (GMI) līmeņa atbilstību
Satversmes 1. un 109.pantam, aģentūrai LETA pavēstīja ST pārstāve Ketija
Strazda.
Viņa norādīja, ka lieta ierosināta pēc tiesībsarga pieteikuma.
Tiesībsargs uzskata, ka Ministru kabineta noteiktais GMI līmenis
neatbilst sociāli atbildīgas valsts principam, nenodrošina cilvēka
cieņas aizsardzību un neizpilda no Satversmes 109.panta izrietošo
pozitīvo pienākumu valstij sniegt personai tai nepieciešamo sociālo
palīdzību.
Tiesībsargs arī norādījis, ka valdība ilgstoši GMI līmeni nav
paaugstinājusi tā, lai tas atbilstu Satversmei. Valstij esot pienākums
savu politiku vērst uz sociālā un mantiskā stāvokļa izlīdzinājumu, nevis
uz sociālo un mantisko atšķirību nostiprināšanu un izvēršanu. GMI
līmenis šobrīd neesot pietiekams, lai nodrošinātu personu
pamatvajadzības, līdz ar to tas nevarot nodrošināt cilvēka cienīgu
dzīves līmeni.
ST ir uzaicinājusi Ministru kabinetu līdz šī gada 23.decembrim
iesniegt tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un
juridisko pamatojumu.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 2020.gada 21.marts. Par lietas
izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas
sagatavošanas.
Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas
vadītāja Ruta Siliņa aģentūrai LETA iepriekš stāstīja, ka tiesībsargs
pieteikumā norādījis, ka jau aprīlī nosūtījis vēstuli valdībai, kurā
norādīja, ka Ministru kabineta noteikumi par GMI līmeni noteic, ka GMI
līmenis personai ir 53 eiro mēnesī, kas tiesībsarga ieskatā neatbilst
Satversmes 1. un 109.pantam. Tāpēc viņš aicināja valdību līdz 12.jūnijam
novērst konstatētos trūkumus un noteikt GMI līmeni atbilstoši
Satversmei.
Kā atbildi tiesībsargs saņēma vēstuli no Ministru kabineta, kurā tika
apvienota atbilde gan uz tiesībsarga vēstuli saistībā ar garantētā
minimālo ienākumu līmeņa celšanu, gan uz vēstuli par trūcīguma slieksni.
Vēstulē ietverto informāciju tiesībsargs uzskata par kārtējiem
solījumiem, kas būtiski neatšķiras no citiem iepriekšējo gadu
solījumiem.
Tiesībsargs vēstulē norādīja, ka, viņaprāt, valdības noteiktais GMI
līmenis, kas nenodrošina pat personas pamatvajadzības, nevar nodrošināt
cilvēka cienīgu dzīves līmeni. Tāpat tiesībsarga ieskatā nav pieļaujama
ilgstoša vistrūcīgāko iedzīvotāju daļas tiesību ignorēšana, kas norāda
uz cieņas trūkumu attiecībā pret šiem cilvēkiem.
Jansons skaidroja, ka saskaņā ar Labklājības ministrijas (LM)
statistiku 2017.gadā pabalstu GMI līmeņa nodrošināšanai saņēma 25 823
personas (15 962 ģimenes), no tām 5953 bija bērni, 3659 cilvēki ar
invaliditāti un 2997 pensijas vecuma cilvēki.
Turpretī 2018.gadā GMI pabalstu saņēma 20 878 personas (13 659
ģimenes) no tām 4316 bija bērni, 3407 cilvēki ar invaliditāti un 2986
pensijas vecuma cilvēki, tāpēc tiesībsargs secina, ka apmēram puse no
GMI pabalsta saņēmējiem iekļaujas sociāli mazaizsargāto personu lokā.
“Sociāli atbildīgas valsts pienākums ir izveidot tādu sociālās
palīdzības sistēmu, kas nodrošina cilvēka cienīgas dzīves līmeni, tādā
līmenī, kas ļauj cilvēkam pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā – nabadzība
rada sociālo atstumtību,” uzsvēra Jansons.
Valsts pienākums nodrošināt cilvēka cienīgu dzīves līmeni izriet arī
no ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas un ANO Starptautiskā pakta
par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, skaidroja
tiesībsargs. “Tās nosaka, ka katram cilvēkam ir tiesības uz tādu dzīves
līmeni, tostarp uzturu, apģērbu, mājokli, medicīnisko aprūpi un
sociālajiem pakalpojumiem, kas nepieciešami viņa un viņa ģimenes
veselībai un labklājībai,” pauda Jansons
Tāpat tiesībsargs vēstulē sacīja, ka līdz šim ST nav skatītas lietas
par sociālo palīdzību, taču Satversmes tiesa ir atzinusi, ka arī sociālā
palīdzība ietilpst Satversmes 109. pantā ietvertajā sociālā
nodrošinājuma jēdzienā.
Siliņa pastāstīja, ka kopumā tiesībsargs valdībai jau ir izsūtījis
četrus pirmstiesas brīdinājums un šis ir pirmais pieteikums Satversmes
tiesai. “Tuvākajā nākotnē sekos arī citi pieteikumi, par kuriem
tiesībsargs bija brīdinājis valdību,” norādīja Tiesībsarga biroja
pārstāve.
