Latvijā ir tādi iedzīvotāji, kuri aplami
uzskata, ka ar cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV) var inficēties no
kukaiņu kodumiem, kā arī saskarē ar kanalizāciju, turklāt pietiekamas
zināšanas par HIV ir tikai nedaudz vairāk kā pusei iedzīvotāju, liecina
ar HIV un AIDS inficēto atbalsta biedrības “Agihas” šogad veiktais
pētījums.
Latvija ieņem vadošo pozīciju Eiropā jauno ik gadu diagnosticēto HIV
gadījumu ziņā, proti, ar 18,8 diagnosticētiem jauniem gadījumiem uz 100
000 iedzīvotājiem 2017.gadā Latvija trīs reizes pārsniedz Eiropas vidējo
rādītāju.
Pētījuma vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja Anda
Ķīvīte-Urtāne trešdien žurnālistiem skaidroja, ka Latvijā trūkst
informācijas par iedzīvotāju zināšanām saistībā ar HIV jautājumiem.
Biedrības veiktais pētījums atklājis, ka 48,3% respondentu savas
zināšanas par HIV vērtē kā viduvējas, savukārt trešdaļa uzskata, ka viņu
zināšanas par HIV jautājumiem ir labas. Kā sliktas savas zināšanas
vērtē 6,4% atbildējušo.
Lielākā daļa aptaujāto uzskata, ka viņiem ir ļoti maza vai drīzāk
maza iespēja inficēties ar HIV. Savukārt 4,6% respondentu atbildējuši,
ka ir inficēti ar HIV.
Tāpat iedzīvotājiem tika uzdoti pieci zināšanu indikatorjautājumi.
Tā, piemēram, vaicāti, vai pēc izskata vesels cilvēks var būt inficēts
ar HIV, apstiprinoši atbildējuši 88% aptaujāto.
Taujāti, vai HIV ar iegūt ar kukaiņu kodumu starpniecību, 75%
atzinuši, ka tas ir mīts, kas nozīmē, ka aptuveni ceturtā daļa
iedzīvotāju domā, ka šādi var inficēties ar HIV vai arī nezināja pareizo
atbildi.
Šāds rādītājs pārsteidzis pētījuma vadītāju, kura uzsvēra, ka
sabiedrībā ir daudz runāts, ka inficēties ar HIV, piemēram, no blusu un
odu kodumiem nevar. “Uz odiem un blusām skatās ar lielām aizdomām,”
atzina Ķīvīte-Urtāne.
Vēl 9,1% aptaujāto uzskata, ka ar HIV var inficēties, ēdot kopā ar inficētu cilvēku.
Saskaņā ar starptautiskām rekomendācijām, iedzīvotāju zināšanas ir
pietiekamas, ja pareizi atbildēts uz visiem pieciem jautājumiem.
Pētījumā secināts, ka pietiekamas zināšanas ir tikai nedaudz vairāk kā
pusei aptaujas dalībnieku. Savukārt trīs respondenti nebija snieguši
pareizu atbildi uz nevienu no pieciem jautājumiem.
Komentējot minēto, Ķīvīte-Urtāne vairākkārt uzsvēra, ka attiecībā uz zināšanām par HIV daļā sabiedrības “mīti ir dzīvi”.
Pētījuma dalībniekiem tika nolasīti vēl citi apgalvojumi par HIV
infekciju. Tā, piemēram, secināts, ka joprojām vairāk nekā puse
iedzīvotāju nezina, ka ar HIV nevar inficēties skūpsta laikā. Aptuveni
tikpat daudz iedzīvotāji nezina, ka cilvēki, kuri dzīvo ar HIV un saņem
antiretrovirālo terapiju, nevar infekciju nodot tālāk un ir droši
apkārtējiem.
Tāpat joprojām ceturtā daļa iedzīvotāju uzskata, ka ar HIV nevar
inficēties cilvēki, kuri ir laulāti vai kuriem ir ilgtermiņa attiecības,
turklāt teju piektā daļa aplami domā, ka orālā seksa laikā inficēšanās
nav iespējama. Savukārt desmitā daļa aptaujāto ir pārliecināti, ka ar
HIV nevar inficēties, ja partneris neejakulē un tamlīdzīgi.
Vēl 3,6% iedzīvotāju uzskata par patiesību, ka HIV var iegūt ar
inficēta ūdens vai kanalizācijas starpniecību, savukārt 13,7% nav
varējuši pateikt, vai šāds apgalvojums ir mīts vai patiesība.
Pētījumā piedalījās 329 pilngadīgas personas. Aptauja veikta Rīgā,
Tukumā, Alūksnē, Balvos un Gulbenē. Pētījumā piedalījās 174 sievietes un
155 vīrieši. Respondentu vidējais vecums bija 36,7 gadi. 39% atklājuši,
ka ir precējušies, bet gandrīz 18% bija civillaulībā. Gandrīz pusei
respondentu ir augstākā izglītība.
Pētījumā secināts, ka visaugstākais īpatsvars personu ar labām
zināšanām par HIV ir Rīgā dzīvojošo vidū, savukārt viszemākais – lauku
iedzīvotāju grupā. Attiecībā uz ģimenes stāvokli, viszemākais personu ar
labām zināšanām par HIV īpatsvars ir to respondentu vidū, kuri ir
šķīrušies, savukārt visaugstākais – to respondentu vidū, kuri ir
precējušies, bet dzīvo šķirti.
Pētījuma veicēji neievēroja būtiskas atšķirības zināšanu līmenī atkarībā no iegūtās izglītības.
