Rīga, 21.nov., LETA. Eiropā valodu mācību nozīme vispārējā izglītībā aizvien vairāk pieaug un svešvalodas sāk mācīt jau agrīnā vecumā, liecina Eiropas Komisijas (EK) piektdien publicētais “Eurydice” pētījums par valodu apguvi Eiropas skolās.
“Lai gan ir jūtami uzlabojumi, vēl ir gana darāmā, lai nodrošinātu visiem skolēniem divu svešvalodu apguves iespēju – šādu mērķi dalībvalstis sev noteica 2002.gadā Barselonā,” sacīja Eiropas Savienības (ES) izglītības un kultūras komisārs Jāns Figels.
Kā aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecībā Latvijā, pētījumā secināts, ka gandrīz visās Eiropas valstīs svešvalodas obligāta apguve sākas jau izglītības sākumposmā. Lai gan vairumā gadījumu bērni no astoņu līdz desmit gadu vecumam mācās svešvalodu, dažos gadījumos mācības sākas vēl agrāk, piemēram, visos Spānijas autonomajos apgabalos un Beļģijas vācu valodas kopienā bērni svešvalodu sāk mācīties no trīs gadu vecuma.
Lai arī visas valstis vēl nav nodrošinājušas vismaz divu svešvalodu apguvi no agrīna vecuma, tomēr “Eurydice” pētījums liecina, ka lielākajā daļā valstu šāda iespēja pastāv vispārējā vidējā izglītībā.
Angļu valoda ir kā obligāta pirmā svešvaloda 13 Eiropas valstīs. Arī tad, ja valstī tiek dota izvēles iespēja, skolēni un vecāki biežāk priekšroku dod tieši angļu valodai, kas pašlaik ir visvairāk mācītā valoda izglītības sākumposmā. Angļu valodu obligātajā izglītībā mācās 90% Eiropas skolēnu. Savukārt, ja tiek mācīta otra svešvaloda, parasti priekšroka tiek dota franču un vācu valodai.
Saskaņā ar pētījumu Latvijas izglītības iestādēs vidēji vecuma grupā no deviņiem līdz 12 gadiem kā obligāts mācību priekšmets tiek pasniegta viena svešvaloda, bet vecumā no 12 līdz 18 gadiem – divas svešvalodas.
96,5% gadījumu Latvijā skolēni kā svešvalodu apgūst angļu valodu, 47,7% – krievu valodu, 22,4% – vācu valodu un 1,9% – franču valodu. Līdzīga situācija vērojama arī Lietuvā un Igaunijā.
Kopumā pētījumā apkopota informācija par valodu mācībām 31 valstī, kas iesaistījušās mūžizglītības programmā un dažādos vispārējās izglītības posmos. Pētījumā aptvertas visas ES dalībvalstis, Eiropas Ekonomiskās zonas valstis un Turcija.
Pētījuma dati attiecas uz 2006./2007.mācību gadu un uz visām valsts un pašvaldību skolām, kā arī privātām skolām, kas saņem finansiālu atbalstu.
