Latvijā 80% iedzīvotāju uzskata, ka par pensiju ir jārūpējas viņiem pašiem, jo uz valsts nodrošinājumu nevar paļauties, kamēr tikai 16% plāno ieguldīt privātajā pensiju fondā.
Līdzīgi kā Latvijā arī 79% čehu piekrīt tam, ka par vecumdienām ir jārūpējas pašiem – attiecīgi arī vairāk aptaujāto – 23% – norāda, ka nākotnē ir gatavi uzkrāt pensijai.
Šādi dati noskaidroti GE Money Bank pētījumā, kas veikts sešās Centrālās un Austrumeiropas valstīs – Latvijā, Čehijā, Polijā, Ungārijā, Rumānijā un Krievijā.
Kā secināts pētījumā, vispārliecinātākie par to, ka tomēr var paļauties uz valsts nodrošinātu pensiju, ir Krievijas iedzīvotāji – tur tikai nedaudz vairāk nekā puse respondentu uzskata, ka par pensiju būtu jārūpējas pašiem. Vēlmi nākotnē ieguldīt privātajos pensiju fondos izteikuši tikai 13%.
“Zināmā mērā gan Latvijas un Čehijas iedzīvotājiem ir taisnība – par savu pensiju ir jādomā pašiem. It sevišķi runājot par pensijas pirmo un otro līmeni, -tos veido mūsu nodokļu iemaksas un tas, cik gudri izvēlamies pensiju plānus,” norāda AS “GE Money atklātais pensiju fonds” izpilddirektors Vladislavs Mironovs, “valdība neviena iedzīvotāja vietā nepateiks, kurš pensiju plāns ir pelnošāks vai izdevīgāks – tam jāseko līdzi ikvienam ekonomiski aktīvajam iedzīvotājam, sākot no pirmās dienas, kad viņš vai viņa ir sākusi veikt sociālās iemaksas.”
Neplānojot budžetu, neatliek nauda
Jebkādu uzkrājumu veidošanai ir nepieciešami līdzekļi un sabalansēts budžets. Viens no šķēršļiem, kādēļ Latvijas iedzīvotāji neveic šādas iemaksas pensiju privātajos fondos, ir tas, ka 17% iedzīvotāju vispār rūpīgi plāno savu budžetu, vēl vairāk – tikai 32% spētu 10% no saviem ikmēneša novirzīt uzkrājumiem. Tikai 4% Latvijas iedzīvotāju, saņemot papildu ienākumus, tos kaut kur ieguldītu.
Nezina par nodokļu atvieglojumiem
Jau šā gada vasarā GE Money Bank pētīja galvenos iemeslus, kuri motivētu iedzīvotājus ieguldīt pensiju 3. līmenī. Atklājās interesants fakts – 60% respondentu norādīja, ka viņus pavisam noteikti motivētu, ja par šādām iemaksām būtu iespējams saņemt nodokļu atvieglojumus vai valsts kā citādi atlīdzinātu iemaksas.
V.Mironovs norāda: “Tātad cilvēkiem vai nu trūkst informācijas par to, ka jau tagad valsts piedāvā nodokļu atvieglojumus gan fiziskām, gan juridiskām personām, vai arī tas netiek pietiekami plaši komunicēts. Līdz ar to iemaksas privātajā pensiju fondā kļūst par reālu iespēju, kā pasargāt savas finanses no inflācijas negatīvās ietekmes. Pirmkārt, ieguldītā nauda pelna procentus, otrkārt, valsts atmaksā iedzīvotājiem 25% no kopējās iemaksātās summas.”
Slovākijas modelis kā paraugs
Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos vairumu iedzīvotāju uztrauc, ka to pensiju ieguldījumus negatīvi ietekmē nestabilie akciju tirgi. Tādēļ GE Money atklātā pensiju fonda speciālisti kā paraugu iesaka izmantot Slovākijas modeli, kura pamatā ir dzīves cikla koncepcija, kas paredz ierobežojumus izvēlēties riskantus pensiju plānus, sasniedzot noteiktu vecumu.
Novērtējot esošo situāciju, tiem cilvēkiem, kuriem līdz pensijai ir palikuši vairāk nekā septiņi gadi, ieteiktu saglabāt savus ieguldījumus aktīvajos plānos, jo ilgtermiņā šos ieguldījumus krīzes sekas neietekmēs. Savukārt tiem, kuriem līdz pensijai ir atlicis mazāk nekā septiņi gadi – ieteikums būtu izskatīt iespēju pāriet uz konservatīvo pensiju plānu, tādējādi nodrošinot sev stabilu un fiksētu peļņu.
