Rīga, 26.aug., LETA. Salīdzinot ar šā gada pirmo ceturksni, otrā ceturkšņa beigās uzkrājumus veidoja jau vairāk nekā puse jeb 59% Latvijas iedzīvotāju.
Turklāt pieaugušas arī uzkrātās summas – 28% ik mēnesi uzkrājumiem novirza vairāk nekā 50 latus, liecina “GE Money Bank” pētījums.
Vēl šā gada marta beigās 51% Latvijas iedzīvotāju norādīja, ka uzkrājumus neveido, jo tam neatliekot naudas, bet summas virs 50 latiem katru mēnesi uzkrāja vien 17% respondentu, aģentūru LETA informēja “GE Money Bank” preses sekretāre Tija Ezeriņa.
Kopš pirmā ceturkšņa ir redzamas pārmaiņas arī tajā, kā nauda tiek uzkrāta. Lielākas summas biežāk tiek noguldītas pelnošos banku produktos, bet mājās “zem matrača” vai norēķinu kontā tiek glabātas salīdzinoši nelielas summas – 36 līdz 50 lati mēnesī.
“Ja marta beigās 8% respondentu ik mēnesi novirzīja bankas depozītā 100-200 latu, tad jūlija beigās šādi rīkojas jau 32%. Tāpat lielākas summas tiek novirzītas uzkrājumu kontos, uzkrājošā apdrošināšanā, pensiju 3.līmenī. Manuprāt, šī tendence ir pozitīva, jo liecina par to, ka iedzīvotāji ne vien vēlas veidot savu “drošības spilvenu” un lai nauda turpinātu pelnīt, bet arī cenšas savus noguldījumus diversificēt,” analizē “GE Money Bank” uzkrājumu un investīciju produktu vadītājs Aleksandrs Čerņagins.
“GE Money Bank” vēl šā gada aprīlī prezentēja Latvijas iedzīvotāju ieradumu matricu, tajā attēlojot Latvijas iedzīvotāju ekonomiskās uzvedības modeli. Toreiz pētījumā tika secināts, ka vairāk nekā puse jeb 53% Latvijas iedzīvotāju ir klasificējami kā “tērētāji” – nauda lielākoties tiek iztērēta, nekas netiek uzkrāts.
“Arī šajos segmentos ir redzama kustība – virzienā uz “krājēju” segmentu. Tērētāju daļa ir samazinājusies teju par 12%, savukārt visai būtiski ir palielinājies drošības “spilvenu meklētāju” segments – iepriekš 19%, tagad aptuveni 26%. Šajā grupā esošajiem jau ir izveidoti uzkrājumi, taču bieži vien to lielākā daļa tiek glabāta norēķinu kontā, salīdzinoši neliela daļa kādā noguldījumu produktā. Ar izveidotajām naudas rezervēm šīs grupas pārstāvji, paliekot bez regulāriem ienākumiem, varētu iztikt mazāk nekā pusgadu,” skaidro Čerņagins.
Jāmin arī, ka pēdējos trīs mēnešos “krājēji” caurmērā biežāk nekā iepriekš līdzekļus nogulda depozītos. Lielākas summas ir sākuši uzkrāt arī pasīvie pārmaiņu ieviesēji, taču šīs grupas pārstāvji naudu aizvien glabā mājās vai novirza pensiju 3.līmenim.
“Vasara nepārprotami ir viens no periodiem, kad uzkrāt ir vieglāk. Šajā laikā samazinās vairākas izdevumu pozīcijas – komunālie maksājumi, mazinās arī tēriņi par transportu, izglītību un parasti arī par pārtiku. Svarīgākais moments ir saprast, kur tiek novirzīta nauda, ko neiztērējam, ko savukārt nav iespējams izdarīt, neplānojot budžetu, – tas ir jebkuru uzkrājumu veidošanas stūrakmens,” uzskata Naudas plānošanas centra vadītāja Signe Bierande.
Pētījumā arī atklājās, ka pēdējā ceturkšņa laikā visvairāk sākuši krāt Latgales un Zemgales iedzīvotāji, turklāt tieši Latgalē būtiski pieaugušas uzkrātās summas. Šajā reģionā 42% respondentu ik mēnesi uzkrāj 51-100 latus, martā šādu summu uzkrāja vien 11%. Vienlaikus gan jāmin, ka lielākā daļa latgaliešu uzkrāto glabā norēķinu kontā, kamēr caurmērā aktīvākie banku produktu lietotāji ir vidzemnieki.
Tāpat būtiski savu finansiālo situāciju ir sākušas uzlabot sievietes. Ja iepriekšējā pētījumā noskaidrojās, ka sievietes uzkrāj mazākas summas nekā vīrieši, tad tagad situācija ir krasi mainījusies. Jūlija beigās 22% sieviešu ik mēnesi uzkrāja 51-100 latus, martā šādu summu ik mēnesi atlika vien 8% sieviešu. Kamēr vīriešu vidū šis rādītājs jūlijā ir 12, bet martā – 10%.
Pētījumu veikusi firma “GFK Custom Research” pēc “GE Money Bank” pasūtījuma. Tā laikā aptaujāti vairāk nekā 400 respondentu, iegūtie dati ir reprezentatīvi attiecībā uz Latvijas sabiedrību ar neto ienākumiem virs 400 latiem mēnesī.
