Teju piektdaļa jeb 24% iedzīvotāju pašreizējo
izglītības kvalitāti Latvijā vērtē kā augstu, gandrīz puse jeb 49%
uzskata, ka tā ir viduvēja, bet 21% izglītības kvalitāti novērtējuši kā
zemu, liecina sadarbībā ar pētījumu centru SKDS tapušais Rīgas
Tālmācības vidusskolas izglītības kvalitātes indekss.
Šodien prezentētajā pētījumā vērtēts sabiedrības viedoklis par
izglītības kvalitāti, pieejamību un atbilstību darba tirgus prasībām.
Analizējot visus faktorus, aprēķināts arī kopējais izglītības indekss –
100 punktu skalā Latvijas izglītības indekss ir 55,6.
Pētījuma autori atzīmēja, ka iedzīvotāji, kuru ģimenēs ir bērni vai
jaunieši, kuri šobrīd iegūst izglītību, pašreizējo izglītības kvalitāti
Latvijā novērtējuši kā nedaudz zemāku nekā iedzīvotāji, kuriem ģimenē
nav bērnu vai jauniešu, kuri iegūst izglītību.
No respondentiem, kuru ģimenēs ir šādi bērni vai jaunieši, 0,2%
izglītības kvalitāti Latvijā vērtē kā ļoti augstu, 23,1% kā drīzāk
augstu, 48,9% kā viduvēju, 19,3% kā drīzāk zemu, savukārt 4,4% – kā ļoti
zemu. Ģimenes, kurās nav bērnu, kuri šobrīd iegūst izglītību – 2,1%
izglītības kvalitāti vērtē ļoti augstu, 22,2% drīzāk augstu, 48,2% par
viduvēju, 14,6% par drīzāk zemu, bet 3,5% – par ļoti zemu.
Arī iedzīvotāji, kuriem sarunvaloda ģimenē ir latviešu, izglītības
kvalitāti vērtē augstāk nekā tie, kuriem sarunvaloda ģimenē ir krievu,
atzīmēja pētījuma veicēji.
Vērtējot izglītības kvalitātes izmaiņas pēdējo gadu laikā, 29,8%
norādījuši, ka vērojama pasliktināšanās, 38,8% atbildēja, ka nav ne
uzlabošanās, ne pasliktināšanās, savukārt 21% minēja, ka pēdējo gadu
laikā izglītības kvalitāte ir uzlabojusies.
Respondentiem tika lūgts novērtēt arī to, kāda ir Latvijas vidējās
izglītības kvalitāte salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības (ES)
valstīm. 35,3% norādīja, ka vidējā izglītība Latvijā ir tādā pašā līmenī
kā citās ES valstīs, gandrīz tikpat liels skaits respondentu jeb 32,8%
bija daudz kritiskāki, norādot, ka vidējā izglītība Latvijā ir sliktāka
kā citviet ES, bet 15,6% atzina, ka tā ir labāka.
Tāpat pētījuma autori norādīja, ka iedzīvotāji, kuru ģimenē ir bērni
vai jaunieši, kas iegūst izglītību, biežāk uzskata, ka vidējās
izglītības līmenis Latvijā kopumā ir sliktāks kā citur ES nekā tie,
kuriem ģimenē nav izglītību iegūstošu bērnu vai jauniešu.
16,9% respondentu, kuriem ģimenē ir bērni vai jaunieši, kas mācās
skolā, vidējās izglītības līmeni Latvijā vērtē kā labāku nekā vidēji ES,
bet par sliktāku to uzskata – 39,4%. Tikmēr starp aptaujātajiem bez
ģimenē esošiem skolēniem šie rādītāji ir attiecīgi 14,6% un 28%.
Šāds pētījums šogad tika veikts pirmo reizi un Rīgas Tālmācības
vidusskolas direktors Edgars Grīnis uzsvēra, ka attiecībā uz izglītības
kvalitāti, pieejamību un vērtību Latvijā ir daudz optimistiski noskaņotu
cilvēku, tomēr vienlaikus pētnieki saskata arī daudzas lietas, ar kurām
ir jāstrādā.
Grīnis pauda, ka sabiedrības viedoklis ir tikai viedoklis, tomēr tas
ir ļoti būtisks. “Mūsu attieksme pret izglītību nosaka virzienu, kurā
ejam,” pamatoja direktors. Tāpat viņš stāstīja, ka ar lielu interesi
skatīsies, kā šis indekss gadu laikā mainīsies un vai izdosies gūt
pozitīvu dinamiku.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Politikas iniciatīvu un
attīstības departamenta vecākā eksperte Anžela Jurāne-Brēmane pauda
subjektīvu viedokli par veikto pētījumu. Viņa sacīja, ka vakar iepazinās
ar aptaujas rezultātiem un apsprieda tos ar dažiem kolēģiem, kuri
uzskatot, ka kvalitātes koncepts ir neatbilstoši pētīts. IZM ekspertes
ieskatā, aptaujā nav mērīta kvalitāte, bet priekšstati un viedokļi.
“Vecāks iepriekšējā dienā sastrīdējās ar bērna audzinātāju un tagad
viņam jautā par izglītības kvalitāti. Arī tas var ietekmēt rezultātus,”
norādīja ministrijas pārstāve. Tomēr vidusskolas pedagogs Edgars
Čerkovskis nepiekrita un skaidroja, ka “no 1014 respondentiem visi
nevarēja iepriekšējā dienā ar skolotājiem sastrīdēties”.
Jurāne-Brēmane vaicāja pētījuma autoriem, vai tiešām izglītības
kvalitāte ir laba, ja to tā vērtē sabiedrība, vai tomēr, izglītības
kvalitāte ir laba, ja izglītība sasniedz savu mērķi un tās rezultāts ir
labs.
Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš
piekrita ministrijas pārstāvei, ka šobrīd šāds pētījums IZM pārāk daudz
nepalīdz saprast, ko un kā mainīt, tomēr statistiski tie nav jautājumi,
kurus iedzīvotājiem varētu jautāt un viņi dotu ministrijai kompetentu
padomu. Tāpat viņš atzīmēja, ka šim mērījumam ir liela nozīme un lielāka
jēga no šiem datiem būtu pēc diviem gadiem, jo tad būtu redzama
tendence un virzība.
Aptauja veikta no 5.oktobra līdz 16.oktobrim un tajā piedalījās 1014
respondenti no visas Latvijas. Tiešās intervijās respondentu
dzīvesvietās tika aptaujāti Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75
gadiem. Rīgas Tālmācības vidusskolas pārstāve Marta Kive skaidroja, ka
izglītības indekss veidots ar mērķi apzināt situāciju izglītības jomā,
kā arī sekmēt izglītības pieejamību un kvalitāti visā Latvijā.
