Vidzemē ir pieklājīgākie autovadītāji Latvijā – tikai 38,9% vidzemnieku, vadot auto, lamājas uz citiem braucējiem vai kājāmgājējiem, kamēr Rīgā un Latgalē šādi rīkojas aptuveni 60% autovadītāju.
Interesants ir fakts, ka vienlaikus vidzemnieki ir uzskatāmi arī par Latvijas nervozākajiem autobraucējiem, jo tikai 46,1% no tiem, vadot auto, spēj atpūsties un relaksēties, turklāt 30,3%, vadot auto, uztraucas, it sevišķi braucot pa pilsētu. Turpretim Pierīgā dzīvo mierīgākie autovadītāji – 72,2% spēj lieliski atpūsties pie auto stūres, turklāt braukšana pa pilsētu spēj satraukt tikai 13,3%.
Šie un citi dati, kuri raksturo ne tikai Latvijas, bet arī Čehijas, Polijas, Vācijas, Rumānijas un Ungārijas auto vadītājus un to auto vadīšanas paradumus, noskaidroti GE Money Bank ekskluzīvajā pētījumā.
“Analizējot datus kopumā, jāsecina, ka Latvijā 46% autovadītāju braucot runā pa mobilo telefonu bez brīvroku sistēmas, 32% ēd, bet 22% spēj apvārdot ceļu policistu tā, ka nav jāmaksā nedz soda nauda, nedz tiek saņemti soda punkti. Savukārt, vērtējot pētījuma rezultātus pa reģioniem, Vidzemē vidēji autovadītāji braucot vismazāk ēd (26,1%) vai runā pa telefonu (39,2%), savukārt policistus izdodas apvārdot katram piektajam Vidzemes autovadītājam. Vissekmīgākie šajā jomā ir zemgalieši – tur tas izdodas 30,5%,” stāsta AS “GE Money Bank” preses sekretāre Tija Ezeriņa.
Pretstatā 92% vāciešu braucot runājot pa mobilo telefonu, izmantojot brīvroku sistēmu, tikai 11% čehu pie stūres ēstu, bet veiksmīgi apvārdot policistus spējot vien 6% vācu un čehu autobraucēju.
Bet 19% rumāņu mēdzot flirtēt ar citiem autovadītājiem vai garāmgājējiem, Vidzemes autovadītāji ir kautrīgāki – to darītu 3,5%. Ungārijā, savukārt, 11% sieviešu mēdzot krāsoties pie auto stūres, taču Rumānijā – tikai 2%.
“Lielā mērā braukšanas kultūra ir atkarīga ne tikai no tā, ko iemācās vai neiemācās autoskolā, bet arī no sabiedrības kā tādas, kas ir kā paraugs jaunajiem autovadītājiem. Ja 18 vai vairāk gadus vecs jaunietis ir skatījies, ka viņa vecāki, vadot auto, nepiesprādzējas, ēd vai nodarbojas ar citām blakus lietām, kuras novērš uzmanību, visticamāk viņa uzvedība būs līdzīga,” norāda autoskolas “Vanags” direktors Dainis Uzuliņš.
Čehi nervozākie, bet vācieši muzikālākie autovadītāji
Nervozākie braucēji Centrālajā un Austrumeiropā ir Čehijā – 30% no tiem, vadot auto, satraucas, it īpaši braucot pa pilsētu. Ungārijā auto vadīšana satrauc 18%, bet Latvijā kopumā 22% respondentu.
Turklāt 69% čehu braucot lamājas uz citiem autovadītājiem vai garāmgājējiem, neatpaliek arī Vācijas autovadītāji – attiecīgi 67%, kamēr vispieklājīgākie ir rumāņi (24%).
Savukārt, 29% vāciešu mēdz skaļi dziedāt un 93% klausīties mūziku, bet visretāk dzied rumāņi – 14%. Latvijā pie stūres dzied 24% autovadītāju – biežāk sievietes, gados jaunākie aptaujas dalībnieki (18-30 g.v.) un vidzemnieki (29%), bet vismazāk – Latgales iedzīvotāji (18%).
Satiksmes noteikumus visvairāk ievēro Latvijā
Apgalvojumam „Es nekad neesmu pārkāpis satiksmes noteikumus” Latvijā piekrīt 59% autovadītāju; Vidzemē šādi domā 61,5%, kamēr tikai katrs ceturtais čehs un vācietis atzīt, ka šis apgalvojums atbilst viņu uzvedībai.
Vienlaikus maksimālo ātrumu visbiežāk pārsniedz tieši latvieši (78%), vidzemnieki – 73,1%. Latvijas ātruma rekordisti ir Rīgas un Pierīgas autovadītāji – tur to pārsniedz vairāk nekā 80% autovadītāju.
No aptaujātajām valstīm visretāk ātrumu pārsniedz rumāņi un čehi – 51%.
Savu dzīvi bez auto nespēj iedomāties 79,1% Vidzemes iedzīvotāju
Vidzemē bez automašīnas nevarētu iztikt 79,1% iedzīvotāju, no Latvijas reģioniem augstāks rādītājs vēl ir tikai Zemgalē – 80,4%. Vienlaikus 32,6% rīdzinieku gluži labi varētu iztikt bez auto.
Tikmēr Rumānijā auto pietrūktu vien 59%. Eiropā no auto visvairāk atkarīgi ir poļi – tur bez auto nevarētu iztikt 76% iedzīvotāju.
Auto uzturēšanai – vairāk nekā 100 latu mēnesī
Latvijā vidēji mēnesī auto uzturēšanā, iekļaujot degvielu, tiek ieguldīti 112 latu. Vidzemē 37,4% autovadītāju savam spēkratam mēnesī tērē 51 – 100 latu, lai gan tajā pašā teju katrs piektais tērē tādu summu kā 151 – 300 lati.
Kopumā tēriņu apjomi Latvijā ir otri augstākie tūliņ aiz Vācijas – tur šis ieguldījums ir aptuveni 154 latu. Vismazāk līdzekļu sava spēkrata uzturēšanai tērē čehi un ungāri – aptuveni 70 latu mēnesī.
Gan Vidzemes iedzīvotāji (33,2%), gan vācieši (45%) vienlīdz maz laika velta sava auto apkopei – mazāk nekā vienu stundu mēnesī, kamēr 53% rumāņu savas automašīnas apkopē ir gatavi pavadīt vairāk nekā divas stundas mēnesī.
Turklāt visās sešās aptaujātajās valstīs populārākais auto izmantošanas mērķis ir ceļš uz un no darba – Vidzemē šādi auto izmanto 38,2% iedzīvotāju. Vismazāk uz un no darba auto dodas rumāņi – vien 36%, savukārt 29% no šīs valsts iedzīvotāju auto ir darba daļa.
„Auto veido būtisku mūsu tēriņu daļu. Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos vairāk jādomā par to, uz kurieni braucam un vai ir vērts šajā braucienā doties ar auto. Piemēram, pilsētas centrā var pārvietoties ar sabiedrisko transportu, ņemot vērā laiku, kas tiek pavadīts sastrēgumos un stāvvietu izmaksas; varbūt labāk pašam, it sevišķi vasarā, nomazgāt auto vai iztīrīt tā salonu. Jāpiebilst, ka iztikas minimums Latvijā ir 160 latu, līdz ar to 112 lati, ko iztērējam uz auto vien, ir daudz, ” secina “GE Money Bank” Patērētāju kreditēšanas un līzinga produktu pārdošanas pārvaldes direktors Viktors Toropovs.
Tavs auto ir tava seja
Vistīrākās automašīnas Centrālajā un Austrumeiropā ir rumāņiem, jo 89% respondentu ir svarīgi, lai viņu auto būtu spodrs gan no iekšpuses, gan no ārpuses. Vidzemē tas ir svarīgi 64,7% auto īpašnieku, bet Vācijā – tikai 47% (viszemākais rādītājs).
T.Ezeriņa stāsta, ka “GE Money Bank” pētījums veikts sešās Eiropas valstīs – Vācijā, Čehijā, Polijā, Ungārijā, Rumānijā un Latvijā. Tā ietvaros katrā valstī aptaujāti vairāk kā 600 respondentu vecumā no 18 līdz 60 gadiem. Iegūtie pētījuma dati ir reprezentatīvi attiecībā pret visiem attiecīgo valstu autovadītājiem. Latvijā pētījumu veica pētījumu centrs SKDS, bet pārējās valstīs – TNS Asia.
