Rīgā pie Brīvības pieminekļa atklās ceļojošo izstādi “1944 – kara lauzums Latvijas pilsētainavā”; jūnijā tā būs redzama arī Gulbenē

Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienā, 8.maijā, plkst. 9.00 pie Brīvības pieminekļa atklās izstādi “1944 – kara lauzums Latvijas pilsētainavā”, aģentūru LETA informēja Rīgas pašvaldībā.

Izstādes atklāšanā piedalīsies Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis (JV), Latvijas Universitātes (LU) rektors Gundars Bērziņš, LU Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks Uldis Neiburgs un Rīgas domes deputāte Rita Eva Našeniece (JV).

Pēc svinīgās atklāšanas plānota īsa ekskursija izstādes līdzautoru Latvijas Kara muzeja vēsturnieka Jāņa Tomaševska un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieka Valda Kuzmina vadībā.

Brīvdabas izstādē izstāstīts 1944.gada aprīlī-oktobrī padomju aviācijas uzlidojumos un Vācijas-PSRS karadarbībā visvairāk cietušo Latvijas pilsētu – Rēzeknes, Gulbenes, Jelgavas, Bauskas, Valmieras un Rīgas nopostīšanas stāsts, parādot, kā pilsētu arhitektūra un to veidols kara rezultātā nereti mainījies teju līdz nepazīšanai.

Vienlaikus izstāde, it īpaši pašreizējās Krievijas agresijas Ukrainā kontekstā, atgādina par kara postošo ietekmi uz visām sabiedrības dzīves jomām, akcentē nepieciešamību sargāt Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu un apzināties visaptverošas valsts aizsardzības nozīmi, norāda pašvaldībā.

Izstādes autori ir Kuzmins, Neiburgs un Tomaševskis. Grafisko dizainu veidojusi scenogrāfe Ineta Sipunova, izstādes projekta koordinatore ir muzeoloģe, domnīcas “Creative Museum” vadītāja Ineta Zelča Sīmansone.

Izstāde Brīvības laukumā būs apskatāma līdz 17.maijam. Pēc tam izstādi eksponēs citās Latvijas pilsētās, tostarp no 18.maija līdz 9.jūnijam Rēzeknē, no 10. līdz 30.jūnijam Gulbenē, no 1. līdz 21.jūlijam Salaspilī, no 22.jūlija līdz 18.augustam Jelgavā, no 19.augusta līz 15.septembrim Bauskā, no 16.septembra līdz 6.oktobrim Valmierā. Noslēgumā no 7. līdz 27.oktobrim izstāde atgriezīsies Rīgā, Latviešu strēlnieku laukumā.

Izstāde veidota LU Latvijas vēstures institūtā īstenotā Valsts pētījumu programmas projekta “Latvijas 20.-21.gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi” ietvaros, sadarbībā ar Rīgas pašvaldību un Latvijas Kara muzeju.