Piena pārstrādātāji: Latvijā ražotu piena produktu cenas kāps arī turpmāk

Ņemot vērā ražošanas procesa izmaksas un svaigpiena iepirkuma cenu sadārdzinājumu Latvijā ražotu piena produktu cenas kāps arī turpmāk, aģentūrai LETA sacīja aptaujātie nozares pārstāvji.

AS “Cesvaines piens” valdes priekšsēdētājs Agris Skvarnovičs aģentūrai LETA komentēja, ka pašreizējā situācija apstākļos, kuros pieaug uzņēmuma izmaksas dažādās pozīcijās, arvien pasliktinās.

Viņš skaidroja, ka, lai arī elektrības biržas cena patlaban Latvijai samazinājusies, joprojām turpina augt, piemēram, apkures, tostarp gāzes, cena. Līdztekus piena iepirkuma cenas kāpumam, energoresursu sadārdzinājums ir viens no būtiskākajiem produktu pašizmaksas ietekmējošajiem faktoriem.

Pēc “Cesvaines piens” valdes priekšsēdētāja aplēsēm kopējā uzņēmuma produkcijas pašizmaksa pagājušā gada pēdējos trīs mēnešos, salīdzinājumā ar analogu periodu 2020.gadā, pieaugusi par aptuveni 10 %.

Tāpat Skvarnovičs pauda, ka pašlaik uzņēmums izmaksas cenšas kompensēt uz produktu cenas pieauguma rēķina mazumtirdzniecībā. Tomēr, kā viņš uzsvēris arī sarunās ar Zemkopības ministriju (ZM), cenu kāpināšana rada bažas par to, ka patērētāji Latvijā ražotus piena produktus vairs nevarēs atļauties.

Gada griezumā kompānijas produktu cena pieaugusi par 6-8 %. Vienlaikus, kā atklāja Skvarnovičs, arī decembrī tika apstiprinātas cenu izmaiņas mazumtirdzniecības sektorā, kas pakāpeniski tiks īstenotas janvāra laikā.

Vaicāts par pagājušā gada finanšu rezultātiem, uzņēmuma vadītājs sacīja, ka patlaban, ņemot vērā, ka 2021.gads iesākās veiksmīgi, pašreizējās aplēses liecina, ka “Cesvaines piens” gadu noslēdzis bez zaudējumiem, tomēr apgrozījums un peļņa nebūs cerētajā līmenī.

“Savukārt 2022.gada pirmie trīs mēneši iezīmēsies ar to, ka, lai mēs saražotu savu preci, mēs vēl piemaksāsim,” piebilda Skvarnovičs.

Lai arī nozarē pastāv šaubas par turpmāko nākotni, uzņēmuma vadītājs pašlaik bankrota risku izslēdz. Pēc viņa sacītā, arī citi piena pārstrādes uzņēmumi negrasās padoties.

“Es uzskatu, ka valstij ir jānāk palīgā, ja ir vēlēšanās saglabāt šo te piensaimniecības nozari. Jau vairākkārt esmu norādījis, ka piena pārstrādē krīze ir pašlaik, nevis iepriekšējā Covid-19 pilnbriedā,” komentēja uzņēmuma vadītājs. Viņš arī sacīja, ka pandēmijas pirmajos viļņos “Cesvaines piens” saskārās ar vīrusa izplatību darbinieku vidū, taču ražošanas izmaksas tolaik Covid-19 tik būtiski neietekmēja.

Arī AS “Jaunpils pienotava” valdes loceklis Jānis Bērtulsons aģentūrai LETA sacīja, ka situācija piena pārstrādes nozarē ir kritiska, jo vienlaicīgi pieaugušas pilnīgi visas izmaksas – piena cena, transporta izmaksas, energoresursi un iepakojuma izmaksas.

Tādējādi uzņēmums un nozare ir spiesta kāpināt produktu cenas, taču to kāpums nav tik straujš, lai līdzsvarotu pieaugošās ražošanas izmaksu pozīcijas. “Viennozīmīgi sanāk strādāt ar zaudējumiem,” atzina Bērtulsons.

Viņš arī sacīja, ka, līdz ar produktu cenu kāpumu, sāk samazināties arī patērētāju pirktspēja.

Līdztekus Bērtulsons norādīja, ka piena cenas kāpums, kas ir būtiskākais produktu sadārdzināšanās iemesls, ir labas ziņas zemniekiem, jo tie pašlaik spēj gūt ienākumus atbilstoši citu Eiropas piena lauksaimniecību ieņēmumiem. Tāpat uzņēmuma pārstāvis sacīja, ka piena cena kāpums ir pamatots, jo pieaug arī zemnieku izmaksas, taču tas bijis pārāk krass un nācis vienlaikus ar citiem sadārdzinājumiem, tādējādi pašlaik piena pārstrādātājiem nav bijis iespējams līdzsvarot ienākumu un izdevumu pozīcijas, tādējādi veidojoties krīzei.

“Vietējais tirgus pašlaik nevar nodrošināt tādu cenu,” uzsvēra “Jaunpils pienotavas” valdes loceklis. Turklāt produktu cenu veikalu plauktos galvenokārt nosaka tieši mazumtirdzniecības tīkli.

Vaicāts par mehānismiem, kā uzņēmums cīnās ar pašreizējo situāciju, Bērtulsons sacīja, ka “Jaunpils pienotava” pašlaik koncentrējas uz industriālo produktu ražošanu, tostarp saldā krējuma un vājpiena ražošanu. Tāpat kompānijas priekšrocība ir tā, ka tā pieder zemnieku kooperatīvam, kurā iekļauti arī Igaunijas piena ražotāji un pārstrādātāji, tādējādi daļa piena pārstrādes tiek veikta arī Igaunijā un realizēta eksportējot.

“Sanāk tā, ka mēs, “Jaunpils pienotava”, cenšamies izdzīvot pārdodot vājpienu un tirgojot saldo krējumu,” minēja uzņēmuma pārstāvis.

Komentējot uzņēmuma finanšu rādītājus, Bērtulsons pauda, ka “Jaunpils pienotavas” apgrozījums 2021.gadā būs lielāks nekā pērn, ko ietekmējuši veiksmīgie darbības rezultāti pirmajā pusgadā. Savukārt peļņa būs ievērojami mazāka.

Runājot par līdzšinējo produktu cenu kāpumu, “Jaunpils pienotavas” pārstāvis norādīja, ka cenas atsevišķos segmentos kāpušas jau par 25-30 %. Viņš prognozēja, ka cenu kāpums gaidāms arī turpmāk, jo jau pašlaik paredzams, ka vidējā svaigpiena iepirkuma cena janvārī sasniegs 39-40 centus par kilogramu.

Līdztekus liels piena iepirkuma cenu kāpums vērojams arī Lietuvā. Vienlaikus visā Eiropā vērojams piena izslaukuma samazinājums, bet pasaulē – pieprasījuma kāpums pēc piena proteīna.

Tāpat Bērtulsons skaidroja, ka līdz ar piena iepirkuma cenas kāpumu, kam vēsturiski sekojis liels kritums, vērojama zemnieku saimniecību likvidācija un pārkvalificēšanās. “Daudzi pāriet uz graudu nozari, vai arī daudzi beidz saimniekot,” minēja uzņēmuma pārstāvis, piebilstot, ka brīdī, kad piena lopkopības nozare ir ar pozitīviem rādītājiem, zemniekiem ir izdevīgs brīdis pārmaiņām.

Vaicāts par nākotnes prognozēm, Bērtulsons sacīja, ka tik ilgi, kamēr “Jaunpils pienotava” piederēs zemniekiem, tas krīzi tādi vai citādi pārdzīvot varēs. Viņš pieļāva restrukturizācijas iespējamību, kā arī eksporta tirgu palielinājumu.

Vienlaikus satraucošs aspekts ir vietējās produkcijas pieejamība Latvijas patērētājiem, kā arī nozares kopējā perspektīva. Bērtulsons skaidroja, ka, ja netiks atbalstīta Latvijas piena pārstrādes nozare, tad no apgrozījuma var iziet kāds pārstrādes uzņēmums, kas, brīdī, kad cenas normalizēsies, rezultēsies situācijā, kur piens kļūs lieks un to nebūs kam pārstrādāt.

“Ja runājam tēlaini, tad pašlaik pārstrādātāju sit no visām pusēm,” atzīmēja uzņēmuma pārstāvis. Viņš arī komentēja, ka šādu cenu un izmaksu kāpumu paredzēt iepriekš nebija iespējams, tāpat grūti prognozēt, kad tas beigsies.

Savukārt AS “Smiltenes piens” padomes priekšsēdētājs Armands Kovaldins aģentūrai LETA uzskaitīja, ka kopš 2021.gada janvāra mēneša uzņēmumam piegādāto energoresursu cenas ir kāpušas piecas reizes, iepakojuma cenas ir pieaugušas vidēji par 30 %, kam klāt ir nācis arī piena cenu kāpums.

Neskatoties uz grūtībām, “Smiltenes piens” laikā spēj norēķināties ar piegādātājiem, tomēr, sadārdzinoties ražošanas izmaksām, aug arī saražotā produkta gala cena veikala plauktos, ko vistiešākajā veidā izjūt gala patērētājs.

Viņš arī norādīja, ka Latvijā svaigpiena cena patlaban ir lielāka nekā Eiropas vidējā cena, kam par iemeslu ir gan Covid19 ietekme, gan energoresursu sadārdzinājums, gan arī Lietuvas iepircēju aktivitāte. “Pēc neoficiālām ziņām Lietuvas valdība ir atradusi iespējas un risinājumus, kā atbalstīt savus piena pārstrādātājus,” piebilda Kovaldins.

LETA jau vēstīja, ka Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) lūgumu atbalstīt piena pārstrādātājus, saistībā ar dažādu ražošanas pozīciju izmaksu kāpumu, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) uzdevumā izskatīs zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA), finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kā arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA), liecina Valsts kancelejas nosūtītā atbilde LPCS.

Dokumentā norādīts, ka ministriem jāizskata LPCS lūgums pēc finansiāla atbalsta un jāsniedz savstarpēji saskaņota atbilde. Vienlaikus norādīts, ka Zemkopības ministrijai (ZM) par sniegto atbildi būs jāinformē arī Kariņš.

Saeimas Sabiedrisko attiecību birojs LPCS informējis, ka savienības iesniegums Saeimai nodots zināšanai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Tāpat ziņots, ka ZM pašlaik vērtē situāciju piena produktu tirgū un analizē pieejamos datus, lai varētu izstrādāt priekšlikumus adekvātam risinājumam, aģentūrai LETA pavēstīja ministrijā.

LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots. Pēc savienības aplēsēm, nozares lielākie uzņēmumi patlaban cieš vairāku miljonu eiro zaudējumus.

LPCS aicina Ministru kabinetu rast iespēju šajā situācijā daļēji kompensēt nenosegtās, bet objektīvās izmaksas. Minimālais kompensācijas apjoms būtu 56 eiro uz vienu tonnu pārstrādātā piena.

Kopējās kompensācijas apjoms būtu aptuveni 2,4 miljoni eiro mēnesī. Potenciāli šāds atbalsts būtu nepieciešams par 2021.gada decembri, kā arī 2022.gada janvāri un, iespējams, februāri.

Šolks sacīja, ka LPCS nosūtījusi vēstuli valdībai, Saeimai, Zemkopības ministrijai, Ekonomikas ministrijai un Finanšu ministrijai, ar lūgumu rast iespēju nozari atbalstīt.

Iepriekš Finanšu ministrija LPCS oficiālā vēstulē norādīja, ka, ņemot vērā, ka iesniegums ir adresēts arī ZM un Ekonomikas ministrijai, kas ir kompetentas sniegt atbildes pēc būtības uz iesniegumā norādītajiem jautājumiem, ministrija iesniegumu pieņem zināšanai un izmantos savā darbā atbilstoši iesnieguma saturam.

LETA