Rakstniecības pārstāvji beidzot ir stājušies uz cīņas takas, pieprasot atzīt latviešu literatūru par prioritāru kultūras nozari, tomēr viegli viņiem neveiksies, jo aizvien šķiet, ka radošie un vara joprojām runā divās dažādās valodās.
Šāds secinājums radās pēc vakardienas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdes, kurā piedalījās neredzēti kupls literatūras druvas kopēju loks.
Rakstnieki ar politiķiem runāja nepierasti skarbā valodā, neslēpjot gados krāto rūgtumu un aizvainojumu.
Sēdē izskanēja arī prasība atjaunot Publiskā patapinājuma sistēmu sākotnējā apmērā, lai rakstnieki varētu vismaz kaut ko nopelnīt par savu darbu, kā arī lai Kultūras ministrijas (KM) ierēdņi beidzot izkustinātu no nulles punkta likuma par radošo personu statusu izstrādi.
Šim mērķim KM izveidotā darba grupa šobrīd esot sanākusi tikai uz vienu sēdi, un arī tad izskanējušas šaubas par šāda likuma lietderīgumu, jo “naudas jau tāpat nebūšot”.
Kultūras ministrijas pārstāvis Uldis Lielpēteris gan centās pierādīt, ka “mūsu situācija ar rakstniecības finansējumu nav laba, bet nav arī vissliktākā”.
Kopumā gan izskatījās, ka varas pārstāvji bija visai pārsteigti par rakstnieku minētajiem iznīcinošajiem skaitļiem un faktiem.
Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende solīja rakstniekiem cīnīties, lai latviešu valoda un literatūra kā prioritāras nozares tiktu iekļautas Latvijas Nacionālajā attīstības plānā.
